Ījabs atbild

1 Ījabs atbildēja un sacīja: 2 "Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un manas bēdas kopā svaru kausā liktu! 3 Jo tās tagad ir smagākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana valoda nemāk to izsacīt*. 4 Jo Visuvarenā bultas ir manī, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani. *5 Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība? *6 Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā? 7 Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība. 8 Kaut mana lūgšana notiktu un Dievs man dotu, ko es gaidu! 9 Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut Viņš Savu roku izstieptu un mani satriektu! 10 Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms*, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus. *11 Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešas? 12 Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš? 13 Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav viss beidzies*?*14 Kam žēlastība pret savu draugu izšķīst, tas arī Visuvarenā bijāšanu atmet.**15 Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek; *16 kas apledojuši ir no salnas,* un kurus sniegs apklāj - 17 tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metas, tad tie iznīkst no savas vietas. *18 Viņu ceļi pagriežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd. 19 Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji. *20 Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami. 21 Tiešām, tagad jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcināties. 22 Vai es jebkad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma? 23 Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas? 24 Māciet mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies! 25 Cik spēcīgi ir taisni vārdi! Bet ko norāj jūsu rāšana? *26 Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izmisušā vārdi. *27 Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākajam! *28 Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu*! 29 Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl pastāv!*30 Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība? *