Elihu aizstāv Dieva taisnību

1 Un Elihu atbildēja un sacīja: 2 "Klausieties, gudrie, manu valodu, un, prātīgie, pagrieziet ausis pret mani! *3 Jo auss pārbauda vārdus, kā mute bauda barību. *4 Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi. 5 Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu! *6 Lai gan man taisnība, es topu turēts par melkuli, manas mokas ir nedziedināmas, lai gan neesmu noziedzies. - *7 Kur gan ir cilvēks kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni *8 un draudzējas ar ļauna darītājiem, un staigā ar bezdievīgiem? *9 Jo viņš saka: tas cilvēkam nekā nepalīdz, ka viņš mīl Dievu. *10 Tādēļ, gudrie vīri, klausieties mani! Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un Visvarenais netaisns. *11 Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma. *12 Patiesi, Dievs nedara ļauna, un Visvarenais nepārgroza tiesu! *13 Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi? 14 Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien un Savu Garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis, 15 tad visa miesa kopā mirtu un cilvēks taptu atkal par pīšļiem. *16 Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi. 17 Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt Vistaisnāko? 18 Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, - un uz valdnieku: tu blēdi! *19 Kas neuzlūko valdnieku vaigu, nedz ieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs. *20 Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku. *21 Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem un Viņš redz visus viņa soļus. *22 Tumsas nav, nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties. *23 Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā. 24 Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā. *25 Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti. *26 Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz. 27 Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus; 28 ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja. *29 Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku, *30 lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem. 31 Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu. 32 Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu. 33 Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! Tad spried tu, nevis es! Un ko tu taču māki sacīt! 34 Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies: 35 Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri. *36 Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā kā bezdievīgi ļaudis. 37 Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo* un daudzkāršo vārdus pret Stipro Dievu."*