Ījaba vaimanas

1 Pēc tam Ījabs atdarīja savu muti un nolādēja savu dienu. *2 Un Ījabs iesāka un sacīja: 3 "Lai pazūd diena, kurā esmu dzimis, un nakts, kurā sacīja: puisītis ieņemts. 4 Šī diena lai paliek tumša, lai Dievs no augšienes pēc tās nevaicā, un spožums pār viņu lai nespīd. *5 Tumsa un nāves ēna lai viņu aizņem, padebeši lai viņu apklāj, un, kas vien dienu aptumšo, lai viņu biedē. 6 Šo nakti lai tumsa apņem, ka tā starp gada dienām nepriecājas, lai tā nenāk mēnešu skaitā. 7 Redzi, šī nakts lai paliek neauglīga, ka tanī nenotiek gavilēšana. 8 Lai dienu lādētāji to nolād, tie, kas māk leviatānu uzrīdīt. *9 Lai viņas rīta zvaigznes top aptumšotas, lai viņa gaida uz gaismu, bet nekā, un lai viņa neredz rītausmas* spīdumu. 10 Tāpēc ka tā manām miesām durvis nav aizslēgusi un bēdas nav noslēpusi no manām acīm. 11 Kāpēc es neesmu nomiris mātes miesās un gājis bojā, kad no miesām iznācu? 12 Kāpēc esmu likts klēpī un kāpēc pie krūtīm, ka man bija zīst? *13 Jo tad es gulētu un būtu klusu, tad es gulētu, un man būtu dusa 14 līdz ar ķēniņiem un runas kungiem virs zemes, kas sev kapu vietas uztaisījuši, *15 vai ar lieliem kungiem, kam zelts bijis, kas savus namus ar sudrabu pildījuši; 16 vai kā norakts nelaikā dzimis bērns es nebūtu nekas, kā bērniņi, kas nav redzējuši gaismas. *17 Tur bezdievīgie stājas no trakošanas, un tur dus, kam spēks noguris. *18 Tur cietumnieki visi kopā ir mierā, tie nedzird dzinēja balsi. *19 Tur ir mazs un liels, un kalps ir vaļā no sava kunga. 20 Kāpēc (Dievs) dod gaismu bēdīgam un dzīvību tiem, kam noskumusi sirds, 21 kas pēc nāves ilgojas, bet tā nenāk, un rok pēc tās vairāk nekā pēc mantām; *22 kas priecātos un gavilētu, kas līksmotos, kad kapu atrastu - *23 vīram, kam ceļš ir apslēpts un ko Dievs visapkārt apspiedis? 24 Jo maizes vietā man ir nopūtas, un mana kaukšana izgāžas kā ūdens. *25 Jo briesmas, ko bijos, man uzgājušas, un, no kā man bija bail, tas man uznācis. *26 Man nav miera, man nav dusas, es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām."