Ījaba bēdas un pacietība

1 Viens vīrs bija Uca zemē, vārdā Ījabs, un tas bija sirdsskaidrs un taisns, un dievbijīgs un sargājās no ļauna. *2 Un tam dzima septiņi dēli un trīs meitas. *3 Un viņam lopu bija septiņi tūkstoši avju un trīs tūkstoši kamieļu, un pieci simti jūgu vēršu, un pieci simti ēzeļu māšu, un ļoti liela saime; un viņš bija lielāks nekā visi austrumu ļaudis. 4 Un viņa dēli gāja un taisīja dzīres katrs savā namā noteiktā dienā un sūtīja un aicināja savas trīs māsas, lai tās līdz ar tiem ēstu un dzertu. 5 Un notika, kad tās dzīru dienas bija apkārt, tad Ījabs sūtīja pēc tiem (atgādinājumu šķīstīties) un tos svētīja un cēlās no rīta agri un upurēja dedzināmos upurus pēc visu viņu skaita, jo Ījabs sacīja: "Var būt, ka mani dēli apgrēkojušies un atsacījuši Dievam savās sirdīs." Tā Ījabs darīja ik dienas. *6 Un notika kādā dienā, kad Dieva dēli nāca stāties Tā KUNGA priekšā, tad arīdzan sātans atnāca viņu starpā. *7 Un Tas KUNGS sacīja uz sātanu: "No kurienes tu nāc?" Un sātans Tam KUNGAM atbildēja un sacīja: "Esmu gājis apkārt pa pasauli un to esmu izstaigājis." *8 Un Tas KUNGS sacīja uz sātanu: "Vai tu neesi ņēmis vērā Manu kalpu Ījabu? Jo neviena tāda nav pasaulē kā viņš, sirdsskaidrs, taisns un dievbijīgs vīrs, un kas tā sargās no ļauna." 9 Tad sātans atbildēja Tam KUNGAM un sacīja: "Vai tad Ījabs velti Dievu bīstas? *10 Vai Tu neesi nolicis ap viņu un viņa namu, un visu, kas tam pieder, visapkārt tā kā ar sētu? Viņa roku darbu Tu esi svētījis, un viņa lopi ir vairojušies zemē. 11 Bet nu izstiep jel Savu roku un aizskar, kas tam pieder, tiešām viņš Tevi vaigā nolādēs*." 12 Un Tas KUNGS sacīja uz sātanu: "Redzi, viss, kas tam pieder, lai ir tavā rokā, tikai pie viņa paša nepieliec savu roku." Un sātans aizgāja no Tā KUNGA. 13 Un notika, kad kādā dienā viņa dēli un meitas ēda un vīnu dzēra sava pirmdzimtā brāļa namā, 14 tad vēstnesis atnāca pie Ījaba un sacīja: "Vērši ara un ēzeļu mātes pie tiem bija klāt ganos. 15 Tad arābi ielauzās un tos paņēma, un kāva puišus ar zobena asmeni, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, lai tev to pastāstītu." 16 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: "Dieva uguns krita no debesīm un sadedzināja avis un puišus un tos iznīcināja pavisam, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, lai tev to pastāstītu." *17 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: "Kaldeji izvietojās trijos pulkos un uzbruka kamieļiem, un tos paņēma, un kāva puišus ar zobena asmeni, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, lai tev to pastāstītu." *18 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: "Tavi dēli un tavas meitas ēda un dzēra vīnu sava pirmdzimtā brāļa namā. 19 Un, redzi, briesmīga vētra nāca no tuksneša puses un aizņēma nama četrus stūrus, ka tas sagruva uz jaunekļiem, un tie nomira, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, lai tev to pastāstītu." *20 Tad Ījabs cēlās un saplēsa savus svārkus, un apcirpa savu galvu, un metās pie zemes, un pielūdza, *21 un sacīja: "Kails esmu nācis no savas mātes miesām un kails atkal aiziešu. Tas KUNGS ir devis, Tas KUNGS ir ņēmis, Tā KUNGA Vārds lai ir slavēts!" *22 Visās šinīs lietās Ījabs neapgrēkojās un neturējās aplam pret Dievu. *