Ījabs Bildadam atbild

1 Ījabs atbildēja un sacīja: 2 "Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu būt taisns Stiprā Dieva priekšā? *3 Ja tas grib ar Viņu tiesāties, tad tas nevar Viņam atbildēt uz tūkstošiem ne vārda. *4 Viņš ir sirdsgudrs un stiprs spēkā; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt? 5 Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā. *6 Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka tās pamati trīc. *7 Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizzīmogo zvaigznes. *8 Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem. *9 Viņš radījis Lielo Lāci*, Orionu un Sietiņu, un zvaigznes pret dienas vidu. *10 Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt. *11 Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu. *12 Redzi, kad Viņš ņem*, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari? *13 Dievs neaptur Savas dusmas, vareno palīgi zem Viņa lokās. *14 Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu? 15 Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs Soģis jāpielūdz. 16 Jebšu es sauktu un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš manu balsi sadzirdējis. *17 Jo Viņš sagrābtu mani kā ar vētru un vairotu manas nepelnītās vainas. *18 Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem. *19 Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un, ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā? *20 Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu. *21 Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot. 22 Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu. *23 Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš apsmej nenoziedzīgo kārdināšanu*. 24 Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigu. Ja tas tā nav, kas tad to dara? *25 Manas dienas jo ātrākas bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas. *26 Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību. 27 Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties, 28 tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu. 29 Ja esmu vainīgs, - kāpēc tad velti man pūlēties? 30 Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā, *31 taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.*32 Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet tiesas priekšā. *33 Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem. *34 Lai Viņš Savu rīksti no manis atņem un Viņa biedēšana lai mani neiztrūcina - 35 tad es runāšu un Viņa priekšā nebīšos; jo es neesmu tāds pie sevis paša, (kā jūs domājat). *