Elifazs Ījabu apsūdz stiprāk

1 Tad tēmānietis Elifazs atbildēja un sacīja: 2 "Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju? *3 Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājas, un ar valodu, kur labums neatlec? 4 Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā. *5 Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi apņēmies runāt, kā gudrinieki runā. 6 Tava mute tevi pazudina, nevis es; tavas lūpas pret tevi dod liecību. *7 Vai tu esi kā pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija? *8 Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis? *9 Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu? *10 Arī starp mums ir sirmi un veci, kas ilgāk dzīvojuši nekā tavs tēvs. *11 Vai Dieva iepriecināšanas tev ir mazas un vārds, laipni uz tevi runāts? *12 Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā zib, *13 ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?! 14 Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un, ka būtu taisns, kas no sievas dzimis? 15 Redzi, Saviem svētajiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas Viņa acīs. *16 Ne nu vēl negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni. *17 Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis, 18 ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši - 19 tiem vien zeme bija dota, un svešinieks starp viņiem nebija nācis - 20 bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti. *21 Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs. *22 Viņš neuzticas iznākt no tumsas; jo zobens uz viņu gaida. 23 Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zina tumsas dienu sev tuvu klāt. 24 Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kauju gatavs. 25 Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret Visuvareno. 26 Viņš skrēja pret Viņu ar stīvu kaklu, ar savu priekšturamo bruņu biezajiem izciļņiem. *27 Viņš savu vaigu tauki uzbaroja un kopa resnu vēderu. *28 Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām. *29 Tā viņš nekļūs bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizpletīsies virs zemes. 30 Viņš no tumsas ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.**31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga. *32 Tā alga nāks priekšlaikus, un viņa zars nezaļos. *33 Viņš* zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus. 34 Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju teltis. *35 Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas."**