Ījabs pie savām miesām mocīts, sievas nicināts, draugu apmeklēts

1 Un notika kādā dienā, kad Dieva dēli nāca, lai stātos Tā KUNGA priekšā, tad arī sātans atnāca viņu starpā, lai stātos Tā KUNGA priekšā. 2 Un Tas KUNGS sacīja uz sātanu: "No kurienes tu nāc?" Un sātans Tam KUNGAM atbildēja un sacīja: "Esmu gājis apkārt pa pasauli un to esmu izstaigājis." 3 Tad Tas KUNGS sacīja uz sātanu: "Vai tu neesi ņēmis vērā Manu kalpu Ījabu? Jo neviena tāda nav pasaulē kā viņš, sirdsskaidrs un taisns vīrs, kas bīstas Dieva un kas sargās no ļauna; un viņš vēl turas stipri pie savas sirdsskaidrības, bet tu Mani esi skubinājis pret viņu, lai samaitātu viņu velti."*4 Tad sātans Tam KUNGAM atbildēja un sacīja: "Ādu par ādu; un visu, kas cilvēkam pieder, to viņš dod par savu dzīvību. *5 Bet izstiep jel Savu roku un aizskar viņa kaulus un viņa miesas; tiešām viņš Tevi nolādēs Tavā priekšā." 6 Un Tas KUNGS sacīja uz sātanu: "Redzi, lai viņš ir tavā rokā, bet taupi viņa dzīvību." 7 Tad sātans aizgāja no Tā KUNGA priekšas un sita Ījabu ar nikniem augoņiem no pēdas līdz galvas virsai. 8 Un viņš ņēma poda gabalu, ar ko kasīties, un bija apsēdies pelnos.*9 Tad viņa sieva uz viņu sacīja: "Vai tu vēl stipri turies pie savas sirds skaidrības? Atsaki Dievam un mirsti." *10 Bet viņš uz to sacīja: "Tu runā, kā daža neprātīgā runā; kādēļ? gribam mēs saņemt labu no Dieva rokas, bet negribam saņemt ļaunu?" Visās šinīs lietās Ījabs neapgrēkojās ar savām lūpām.*11 Kad Ījaba trīs draugi dzirdēja par visu šo nelaimi, kas viņam bija uzgājusi, tad tie nāca ikkatrs no savas vietas, tēmānietis Elīfazs un šūhietis Bildads, un naāmatietis Cofars; jo tie bija kopā norunājuši nākt un viņu žēlot, un viņu iepriecināt. *12 Un tie pacēla savas acis no tālienes un viņu nepazina; tad tie pacēla savu balsi un raudāja, un ikviens no tiem saplēsa savus svārkus un kaisīja pīšļus uz savām galvām pret debesīm.*13 Tā tie pie viņa sēdēja zemē septiņas dienas un septiņas naktis, un neviens uz viņu nerunāja ne vārda; jo tie redzēja, ka sāpes bija ļoti lielas. *