Dievs Savu godību rāda arī pie meža zvēriem
1 Vai tu zini laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu? 2 Vai tu vari skaitīt mēnešus, kad tās atnesas, un, vai zini laiku, kad tās vedas? 3 Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes? 4 Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie aiziet un neatgriežas pie tām atpakaļ. 5 Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis, 6 kam Es klajumu esmu devis par mājvietu un tuksnesi par patvēru? 7 Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird. 8 Tas dzenas pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli. 9 Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles? 10 Vai tu meža vērsi ar virvēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās? 11 Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā? 12 Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā? 13 Strausa spārni jautri plivinājas, vai tie ir mīlīgi kā stārķa spārni un spalvas? 14 Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst, 15 un aizmirst, ka kāja tās var samīt un lauka zvēri tās var samīdīt. 16 Tas nežēlo savus bērnus, it kā tie tam nepiederētu; un, ka velti dējis, par to tas nebēdā. 17 Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas. 18 Bet, kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku. 19 Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm? 20 Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jāizbīstas. 21 Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam. 22 Viņš smejas par bailēm un netrūkstas, un nebēg atpakaļ no zobena. 23 Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib, 24 tad tas raustās, trako un uzcērt zemi, un nav turams uz vietas, kad taures skan. 25 Kad taures skan, tad tas iezviedzas un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni. 26 Vai caur tavu padomu vanags lidinājas un izpleš savus spārnus pret dienvidiem? 27 Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu un taisa savu ligzdu augstumā? 28 Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem. 29 No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu. 30 Viņa bērni dzer asinis, un, kur maitas, tur viņš ir."