Dievs pats parādās vētrā un pazemo Ījabu

1 Tad Tas KUNGS Ījabam atbildēja no vētras un sacīja: *2 "Kas ir tas, kas Dieva padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem? *3 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu māci Mani. *4 Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts! 5 Vai tu zini, kas viņai mēru licis? Jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu? 6 Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni, *7 kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja un visi Dieva bērni gavilēja? *8 Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās un iznāca kā no mātes miesām? *9 Kad Es to ģērbu ar padebešiem un krēslībā ietinu kā tinamos autos? 10 Kad Es tai noliku Savu robežu un liku aizšaujamos un durvis, *11 un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāk, un šeit būs apgulties taviem lepnajiem viļņiem! *12 Vai tu savā mūžā rītam esi licis aust, vai rītausmai rādījis savu vietu, *13 lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti? *14 Ka tā pārvēršas kā zīmoga* vasks, un tie nostājas kā apģērbā. *15 Tiem bezdievīgajiem zūd viņu gaisma, un pacelts elkonis salūst? *16 Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos? *17 Vai tev atdarījušies nāves vārti? Un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus? *18 Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini! 19 Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta? 20 Vai tu to varētu pārvest viņas robežās un izzināt viņas nama ceļus? 21 Zināms tev tas, tāpēc ka tad tu jau biji piedzimis un daudz tev to gadu! *22 Vai tu esi nācis, kur sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus, *23 ko Es pataupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu? *24 Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrumu vējš* izplešas virs zemes? *25 Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem, *26 ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo, 27 ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt? 28 Vai lietum ir tēvs? Vai kurš ir tas, kas dzemdinājis rasas lāsi? 29 No kura klēpja cēlies ledus? Un no kā dzimusi debess salna, 30 ka ūdeņi sastingst kā akmens un jūras dziļumi aizsalst ciet? 31 Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Oriona zvaigžņu saiti? *32 Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā? Un Lielo Lāci* pār saviem bērniem vadīt? 33 Vai zināmi tev debess likumi? Jeb vai vari nolikt to valdīšanu virs zemes? *34 Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi? 35 Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam? 36 Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos? *37 Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus, *38 ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs? 39 Vai tu māki medīt laupījumu lauvām un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu, *40 kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn? *41 Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst? *