Pateicība un lūgšana.
1 Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas KUNGS, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot, 18:34.2 Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus. 18:1-2.3 Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā? 8:4,31:7.4 Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet. Ījab 14:2.Jēk 4:14.5 Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp. 18:9,104:32.2Moz 19:16.6 Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos. 18:14.7 Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas! 18:16,18:44.8 Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka. 9 Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm. 33:2,92:3.10 Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena. Sak 21:31.11 Izglāb mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka; 144:7-8.12 Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos. 128:3.13 Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros; 14 Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav mūsu ielās. 5Moz 28:4.Ījab 21:10.15 Svētīga tauta, kam tā klājās, svētīga tauta, kam Tas KUNGS ir par Dievu. 33:12,146:5.