Pular para o conteúdo
Publicidade

Salmos 78

Dieva laipnība un bardzība Viņa ļaudīm par mācību

1 Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, pievērsiet savas ausis manas mutes valodai! 50:7,73:1,81:8.2 Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem. 49:4.Mat 13:35.Eceh 17:2.3 Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši, 44:1.Joēl 1:3.4 to mēs viņu bērniem neslēpsim, bet sludināsim nākamajai paaudzei KUNGA slavu un Viņa stiprumu, un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis. 5 Jo Viņš Jēkabā ir iecēlis liecību un licis bauslību Israēlā, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, lai to mācītu saviem bērniem. 2Moz 12:26.5Moz 4:9,8:2.6 Ka nākamā paaudze to zinātu, bērni, kas vēl dzims, ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem. 5Moz 4:10,6:7,11:19.7 Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles; 8 un ka tie nebūtu tādi viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga paaudze - paaudze, kas savā sirdī nebija pastāvīga un kam gars neturējās pie Dieva. 5Moz 32:5.9 Efraima dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā. Soģ 12:1.10 Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā, 11 un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis. 12 Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coanas laukā. 4Moz 13:23.Jes 19:11.13 Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un sacēla ūdeņus stāvus kopu, 106:9.2Moz 15:8.14 Viņš vadīja tos ar padebesi dienā un visu nakti ar uguns gaismu. 2Moz 13:21,14:19.15 Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam no dziļumiem. 2Moz 17:6.4Moz 20:11.16 Viņš arī izveda upes no akmens un lika notecēt ūdenim straumēm. 105:41.17 Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī, 5Moz 9:7.18 un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei, 2Moz 16:2-3.4Moz 11:4-6,21:5.19 un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī? 20 Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas; vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm? 21 Kad Tas KUNGS to dzirdēja, tad Viņš apskaitās un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēlu, 4Moz 11:1.22 tāpēc ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu. 78:32.23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšā un atdarīja debesu durvis, 2Ķēn 7:2.24 un lika uz tiem līt mannai, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm. 105:40.2Moz 16:14.4Moz 11:7.Jāņ 6:31.25 Ikviens no tiem ēda debesu78:25 ebreju valodā: maize to stipro, tas ir to eņģeļu. Šī maize top eņģeļu maize saukta, ne tāpēc, ka tie eņģeļi ēstu, bet ka tā (1) caur viņiem tiem Israēla bērniem sūtīta kļuva, (2) kā tā maize to cilvēku sirdi spēcina un atspirdzina, tā pat ir Kristus to eņģeļu prieks, kas caur šo mannu papriekšu iezīmēts kļuva. maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam. 1Kor 10:3.1Pēt 1:12.Efe 3:10.Lūk 15:10.Jāņ 6:32-33.26 Viņš lika celties austrumu vējam78:26 austrumu vējam GL1 austriņam no debesīm un atveda dienvidu vēju caur Savu spēku, 2Moz 10:13.27 un birdināja gaļu uz tiem putekļus un spārnainus putnus jūras smiltis, 2Moz 16:13.4Moz 11:31.28 un lika tiem krist viņu nometnes vidū, visapkārt ap viņu mājokļiem. 29 Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības. 106:15.30 Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē, 4Moz 11:33.31 tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla izredzētos78:31 izredzētos GL1 izvēlētos; GL7 jaunekļus. 32 Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem. 4Moz 14:11.33 Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā. 90.4Moz 14:29.5Moz 2:1,2:14.34 Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās, un steigšus meklēja Dievu, Jes 26:16.35 un atcerējās Dievu esam viņiem par patvērumu, un Visuaugstāko, Dievu, esam viņiem par Pestītāju. 36 Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli. 37 Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa un tie nebija uzticīgi Viņa derībā. 78:8.38 Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu, un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību. 39 Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, vējš, kas aizskrien un atpakaļ neatgriežas. 103:13-14.Ījab 7:7.40 Cik bieži tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu apbēdināja78:40 apbēdināja GL1 tirināja tukšā vietā! 78:17.41 Jo tie kārdināja Dievu atkal78:41 atkal GL1 allaž no jauna un noskumdināja Israēla Svēto. 42 Tie nepieminēja Viņa roku, nedz dienu, kad Viņš tos no spaidītāja izglāba, 43 kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coanas klajumā, 78:12.44 un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert, 2Moz 7:17.45 un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja, 2Moz 8:2,8:21.46 un deva viņu augļus spradžiem un viņu darbus siseņiem, 2Moz 10:4.47 un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu meža vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem, 2Moz 9:22.1Ķēn 10:27.48 un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīklopus ar zibeņiem, 2Moz 9:18,9:25.49 un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu, un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus, 50 un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim, 2Moz 9:3,9:8.51 un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama teltīs, 105:36.2Moz 11:5,12:29-30.52 un veda Savus ļaudis avis un vadīja tos tuksnesī ganāmu pulku, 77:20.2Moz 12:37,14:22.Jes 63:11.53 un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja. 2Moz 14:13,14:28.54 Un Viņš tos veda Savās svētajās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka ieņēmusi, 78:68.2Moz 15:17.5Moz 3:25.55 un izdzina viņu priekšā pagānus un tos izdalīja par mantojuma daļu, un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās. 44:2.Joz 17:5,17:14.56 Taču tie kārdināja un apkaitināja Visuaugstāko, Dievu, un neturēja Viņa liecības, 5Moz 6:16.57 un atkāpās un atmeta ticību, viņu tēvi; tie atmuka viltīgs stops 78:9.2Sam 1:22.Hoz 7:16.58 un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem, un izraisīja Viņā greizsirdību78:58 izraisīja Viņā greizsirdību GL1 to tirināja ar savām bildēm. 2Moz 32:16-21.1Ķēn 14:23.59 Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Viņam ļoti rieba. 78:21.60 Un Dievs atstāja mājokli Šīlo, telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā, 1Sam 1:3.Jer 7:12.61 un deva viņu spēku gūstā un viņu godību pretinieka rokā; 1Sam 4:11,4:21.2Laik 6:41.62 un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu. 63 Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas. 64 Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja. 1Sam 4:17,4:20.Ījab 27:15.65 Tad Tas KUNGS uzmodās viens, kas gulējis, varonis kliedz, kas vīnu dzēris, 44:23.66 un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem, 1Sam 5:6,5:9,5:12.67 un atmeta Jāzepa telti, un neizvēlējās Efraima cilti, 78:60.68 bet izvēlējās Jūdas cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja; 48:2,68:16,76:2.69 un Viņš uztaisīja Savu svēto vietu debess augstumu, zemi, ko Viņš ir nodibinājis uz mūžīgiem laikiem. 70 Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem, 1Sam 16:11,17:34.71 no zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt ganīt Jēkabu, Savu tautu, un Israēlu, Savu mantojumu. 1Sam 16:11.72 Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi un tos valdīja ar prātīgu roku. 2Sam 8:15.Eceh 34:23.

Veja também