Salmos 104

Dieva slava radībā.

1 Svētī*104:1 Svētī GL1 teici; ebreju val. arī: mesties ceļos To KUNGU, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību tērpies. *103:1.2 Tu ģērbies ar gaismu kā apģērbā, Tu izklāj debesis kā telti. *Ījab 36:32,37:18.Jes 40:22.Dan 2:22.3 Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, Tu dari padebešus par saviem ratiem, Tu staigā uz vēja spārniem. *148:4.2Ķēn 2:11.Ījab 28:8.Amos 9:6.4 Tu dari Savus eņģeļus par gariem un Savus sulaiņus par uguns liesmām*104:4 GL7 Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem. *103:20,148:8.2Ķēn 2:11.Ebr 1:7.5 Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam. *24:2.Ījab 38:4.6 Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem. *Ījab 38:8.7 No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām; *1Moz 1:9.8 Kalni cēlās un lejas nogrima vietā, ko Tu tām biji licis. 9 Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās. *Ījab 38:11.Jer 5:22.10 Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem. *74:15.11 Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi. 12 Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied. 13 Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta. *65:10,147:8.14 Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes *147:8.Ījab 28:5,38:27.15 Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi. *Soģ 9:13.Māc 10:19.16 Tā KUNGA koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Libānus, ko Viņš ir dēstījis. 17 Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm. *80:11,104:12.Soģ 9:15.18 Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu. *Ījab 39:1.19 Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zina savu noiešanu. *74:16,136:7-9.1Moz 1:14.20 Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri. 21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva. *Ījab 38:41.Jes 31:4.22 Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās. *Ījab 37:8.23 Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram. 24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna. *92:5,111:2.25 Redzi, jūra, liela un plata uz abām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi radījumi*104:25 radījumi GL1 zvēri, lieli un mazi. 26 Tur iet lielas laivas un levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties. *1Moz 1:21.27 Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā. *145:15.28 Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti. *5Moz 11:12.29 Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem. *30:7.1Moz 7:21-22.Ījab 34:14-15.30 Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi. *Ap.darb 17:25,17:28.Parād 21:5.31 Tā KUNGA godība paliek mūžīgi; Tas KUNGS priecājās par Saviem darbiem. *1Moz 1:31.32 Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp. *144:5.33 Es dziedāšu Tam KUNGAM, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu. *146:2.34 Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā KUNGA. *19:14.35 Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Svētī*104:35 Svētī GL1 teici; ebreju val. arī: mesties ceļos To KUNGU, mana dvēsele, Alleluja. *7:9,104:1.Parād 19:1.