2 Samuel 23

Dāvida pēdējie vārdi. Dāvida varoņi

1 Un šie ir Dāvida pēdējie vārdi. Dāvida, Isaja dēla, vārdi. Tā saka vīrs, kas apstiprināts par Jēkaba Dieva svaidīto un kas mīlīgs Israēla dziesmās: 2 Tā KUNGA Gars runā caur mani, un Viņa vārds ir uz manas mēles. 3 Israēla Dievs saka, Israēla patvērums uz mani runā: valdītājs pār cilvēkiem, kas taisns, valdītājs dievbijāšanā, - 4 Tas ir kā rīta gaisma, kad saule uzlec, kā rīts bez mākoņiem, kā kad no spožuma un lietus zaļums zeļ no zemes. 5 Vai tāds nav mans nams*23:5 Šī papriekš sludināšanas runa no Kristus, kas par to nomiris un augšāmcēlies un atkal dzīvs tapis ir, ka Tas par mirušiem un dzīviem par Kungu būtu, Rom 14:9. Tas pats ir taisns. 1Jāņ 2:1. Kas māca, Jes 11:3. 63:1. Un mums to žēlastību un spēku nopelnījis, ka mēs varam Dievu bīties, tas pats ir pēc tā, kad Tas to nakti tās ciešanas un miršanu pārvarējis, augšāmcēlies, kā Taisnības saule, Malah 4:2. ar vienu pārskaidrotu miesu, (it kā saule bez padebesīm) no sava sildama spožuma un izlietam lietum tā Svētā Gara, nesta zeme, tas ir tie cilvēki, augļus tā Gara. Dāvida nams un valdība ir gan augsta bijusi. Pasaule caur to derību, ko Dievs tam pieticīgi turēja, tomēr tā ne ir līdzinājama ar Kristus valstību, tāpēc Dāvids savu valstību par nieku tur, un liek iekš Kristus visu savu pestīšanu un prieku, jebšu Kristus Dāvida laikā vēl nebija miesā atspīdējis, un Kristus valstība it kā vēl nezaļoja, it kā pēc tās augšāmcelšanās Jēzus Kristus notika, kur viņam tie pagāni par mantu, un tās pasaules gals par īpašumu dots tapa. Dāv.dz 2:8. ar Stipro Dievu? Jo Viņš man uzcēlis mūžīgu derību, kas visādi labi nodomāta un pasargāta. Jo visai manai pestīšanai un visam labam prātam - vai Viņš tam neliks plaukt?*Mal 4:2.Rom 14:9.1Jāņ 2:1.Jes 11:3,63:1.Dāv.dz 2:8.6 Bet netiklie, tie visi ir kā nomesti ērkšķi, ko rokā neņem. 7 Bet ikviens, kas tos grib aizskart, ņem dzelzs ieroci jeb šķēpa kātu rokā un tos sadedzina ar uguni vietā, kur tie auguši." 8 Šie ir varoņu vārdi, kas Dāvidam bijuši: Jošeb-Bašebets no Tahmonas, augstākais starp virsniekiem. Viņš pacēla savu šķēpu un pārvarēja astoņus simtus vīru un tos nokāva vienā reizē. *1Laik 11:11.9 Un pēc tā bija Eleāzārs, Dodo dēls, Ahohija dēla dēls, šis bija starp trim varoņiem ar Dāvidu, kad tie filistiešus kaunā lika, kas tur bija sapulcējušies uz karu un Israēla vīri pret tiem cēlās kaujai. 10 Šis cēlās un kāva filistiešus, tiekāms viņa roka piekusa un viņa roka pielipa pie zobena, un Tas KUNGS deva tai dienā lielu pestīšanu, ka ļaudis sekoja viņam, tikai lai laupītu. 11 Pēc viņa bija harārietis Šamma, Agas dēls. Kad filistieši bija sapulcējušies vienā ciemā un tur bija tīrums ar lēcām, un ļaudis bēga filistiešu priekšā, 12 tad viņš apstājās paša tīruma vidū un to aizstāvēja, un kāva filistiešus, un Tas KUNGS deva lielu pestīšanu. 13 Un šie trīs virsnieki starp trīsdesmit vareniem vīriem nogāja un nāca pļaujamā laikā pie Dāvida, Adullama alā, un filistiešu pulki bija apmetušies Refaīma ielejā. *5:18.1Sam 22:1.14 Bet Dāvids tobrīd bija pilskalnā un filistiešu karavīri - Bētlemē. 15 Un Dāvidam iegribējās, un viņš sacīja: "Kas man dos ūdeni dzert no akas pie Bētlemes vārtiem?" 16 Tad šie trīs varoņi izlauzās caur filistiešu nometni un smēla ūdeni no Bētlemes akas, kas bija pie vārtiem, un ņēma un atnesa to Dāvidam. Bet viņš to negribēja dzert, bet to izlēja Tam KUNGAM 17 un sacīja: "Lai Tas KUNGS mani pasargā, ka es to nedaru. Vai tās nav to vīru asinis, kas nogājuši, savu dzīvību netaupīdami?" Un viņš to negribēja dzert. Šādus darbus darīja šie trīs varoņi. 18 Un Abišajs, Joāba brālis, Cerujas dēls, bija virsnieks starp tiem trijiem. Tas pacēla savu šķēpu pret trīs simtiem un tos nokāva, un viņš bija arīdzan slavēts starp tiem trijiem. *1Laik 11:20.19 No šiem trijiem viņš bija tas augstākais, tāpēc viņš tiem bija par virsnieku, bet viņš tos trīs (pirmos) nepanāca. 20 Vēl bija Benaja, Jojadas dēls, stipra vīra dēls, kas lielus darbus darījis, no Kabceēles; šis kāva divus stiprus moābiešu lauvas, viņš arī nogāja un alā kāva vienu lauvu sniega laikā. *1Laik 11:22.21 Viņš kāva arī vienu briesmīgu ēģiptieti, un ēģiptieša rokā bija šķēps, bet viņš nogāja pie tā ar zizli un izrāva šķēpu no ēģiptieša rokas un to nokāva ar viņa paša šķēpu. 22 To Benaja, Jojadas dēls, darīja, un viņš bija slavēts starp tiem trim varoņiem. 23 Viņš bija tas augstākais starp tiem trīsdesmit, bet tos trīs pirmos viņš nepanāca. Un Dāvids viņu iecēla pār saviem pils karavīriem. 24 Asahēls, Joāba brālis, bija starp tiem trīsdesmit; Elhanans, Dodo dēls, no Bētlemes; 25 harodietis Šamma; harodietis Elikus; 26 Helecs, Palta dēls, Īrus, Ikeša dēls, no Tekoas; 27 Abiēzers no Anatotas; Mebunājus, Hušata dēls, 28 Salmons, Ahoha dēls, Maharajs no Netofas; 29 Helebs, Baānas dēls, no Netofas; Itajus, Ribaja dēls, no benjamīniešu Gibejas; 30 Benajus no Piratonas; Hidajs no Gaāša upēm; 31 Abialbons no Arbas; Asmavets no Barhumas; 32 Eljaba no Šaālbonas; Jašena un Jonatāna bērni; 33 Šamma no Hararas; Ahiams, Šarara dēls, no Hararas; 34 Elifelets, Ahāsbaja dēls, Maāhataja dēla dēls. Elijams, Ahitofela dēls, no Gilonas; 35 Hecrajs no Karmela; Paērajus no Arbas; 36 Igals, Nātana dēls, no Cobas; Banus no Gada; 37 Celegs no Amona; Naharajs no Beērotes, Joāba, Cerujas dēla, bruņu nesējs; 38 Īrus, Jetrus dēls, Gārebs, Jetrus dēls, 39 hetietis Ūrija - tie ir pavisam trīsdesmit septiņi.