1 Iifɔ ɔwi ne, Absalom ɔbie kabore ga i apɔngɔ sɛ akpadzɛ̃ gu apɔngɔ gu isomadzuɛ̃se siru ma lotere maɖe wũ katɔ̃ ɔtã so. 2 Ɔla ɔ̃ata kaya tutuutu ɔsɛ ɔ̃aya i ɔvurã wɔ nkpa ɔmagɛ̃siare kayogodɔ̃. Ɔwi ɔrere si ɔturi ɔsu itɔ̃me ɔbɔ sɔ igara si ɔɣɛ ɔtã wũ ne, Absalom ɔ̃akarɛ wũ sɔ, "Kameɖe abɔrɛ?" Nwɔmɔ ɔ̃atã mmuai sɔ, "Fɔ ɔɖabo ɔbɔrɛ i Israel kamele kawɛ̃ ame." 3 Kere ne Absalom ɔ̃aɣere wũ sɔ, "Nyɔ fɔ itɔ̃me nɛ iso aɣɛ ɔya fiɛ ilɛ, ɣɛɛ kuwɛ̃ na i igara kanya ɔ̃anɔ fɔ itɔ̃me." 4 Iyɔ Absalom ɔ̃akɛlɛgu i katɔ̃ sɔ, "Ɔbara maabara me tɔ̃meɣɛdze i kaɖe ame fiɛ! Iyɔ tee ɔbiara wɔ mba itɔ̃me aaba i wũ kɔrɛ loɣɛ lotã ma i ɔri iso."
5 Ana ne, si ɔrere ɔbore ɔbo wũ si ɔbɔitikarɔ̃ ɔtã wũ ne, Absalom ɔ̃aɖi kɔrɔ̃ ɔmɔɛ̃ nwɔmɔ ɔfiɔ̃ wũ irɛkpo. 6 Ngbɔ i Absalom ɔbara i Israel mabi ma ɔɖuɖu losu ma atɔ̃me mabɔ igara sɔ ɔɣɛ ɔtã ma ne. Ɔki i ɔri wɔgbe iso ɔyu Israel maturi situ.
7 Akɔ ana kama ne, Absalom ɔɣere igara sɔ, "Tã me lokɛlɛ Xebron loaɖi ndamu mɛ lokã lotã Bosate. 8 Ɔwi wɔ i fɔ ɔɖabo ɔwe i Gesur i Aram ne, lokã ndamu mɛgbe sɔ, 'Si Bosate ɔkpesera me ɔkɛlɛgu Yerusalem ne, loasɛ loasumu Bosate i Xebron.' "
9 Ne igara ɔɣere wũ sɔ, "Kɛlɛ i isobuɛ ame." Ne ɔso ɔkɛlɛ Xebron.
10 Ne Absalom ɔpia makpabo i Israel kumele ɔɖuɖu kɔrɛ i iwɛrɛ ame sɔ maɣɛ sɔ, "Kumɛgɔ ame mianɔ kudadã ɔkparĩ ne, iyɔ miɣɛ sɔ, 'Absalom ka ɔɖe igara i Xebron.' " 11 Marɛrɛ̃ alafa anyɔ ma lobɔrɛ i Yerusalem ɔsiai Absalom. Makpedza ma sɔ maba kere, ɣɛɛ maiɣe kuira i nnɛ nto ikɛlɛ i katɔ̃. 12 Gɔ ame i Absalom to ɔsɔrɛ ara ɔtã Ɣaa ne, ɔpia sɔ masɛ maakpere Axitofel ana, Gilonse wɔ loɖe David adzunitãdze mabɔrɛgu i ma aɖe Gilo mabɔ. Ne ɔso adzuni nyanyariã wa ɔɖo ɔwe ɔle abua, fiɛ Absalom masiaidze ɔlagu isi ibua.
13 Kpabo ɔwɛ̃ ɔba ɔ̃aɣere David sɔ, "Israel kaɖe ka masiai i Absalom kama."
14 Kere ne David ɔɣere ɔ̃ makpakpa ma lowegu wũ i Yerusalem sɔ, "Mita ku siwa! Ikote sɔ bo ɔɖuɖu aatere ɔluwɛ̃ si iiɖe ngbɔ boto boawɔ i Absalom nrɔɔ̃ ame. Ikote sɔ boarui ɔluwɛ̃ si iiɖe ngbɔ ɔto ɔ̃apɛsiwa ɔtere ɔfe bo ɔwɔra bo, ɔwɔra ɔmagɛ̃siare ku ipɛmi ana."
15 Igara makpakpa ɔtã igara mmuai sɔ, "Fɔ maɖabo ɔɔledza so sɔ maabara irabiara nɛ i bo ɔkɔse igara ɔɣɛ."
16 Igara ɔɣo ɔri, fiɛ ɔ̃ iyomaturi ɔɖuɖu ɔsiai wũ, ɣɛɛ ɔnyua ɔ̃ masɔrɔ̃ iweo ɔsɛ sɔ manyɔ igaraiyo iso. 17 Ne ɔso igara ɔɣo ɔri, maturi ɔɖuɖu ɔsiai wũ fiɛ masɛ maatuĩ i igu kɛkɛĩ i kabenya. 18 Ɔ̃ makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu ɔsu so mate igara, ma Keretse ɔɖuɖu, gu ma Peletse gu ma Gitise alafa akuɔ ɔɖuɖu ma losiai wu ɔbɔrɛ i Gat ɔsu so mate igara.
19 Ne igara ɔɣere Itai, Gitise sɔ, "Be ɔso fiɛ aasiai bo? Kpese kɛlɛ aawegu igara Absalom. Ɔfɔ aɖe, ɔfɔrɔĩ wɔ masa i kaa aɖe. 20 Kɔmakaɖe kere aba. Ne ka loatã asiai bo akiki gɔ mme kɔraa loiɣe ngbegɔ losɛ? Kpesegu fɔ karɔ̃ maturi si mikɛlɛ. Bosate si ɔbara mi kayiribielea si ɔɖe ɔnukuare ɔtã mi."
21 Ɣɛɛ Itai ɔtã igara mmuai sɔ, "Lokã Bosate, fiɛ ayi kumɛgɔ i wũ ɔkɔse igara si ngbã ne, kakɔi biara ga i wũ ɔkɔse igara aakɛlɛ, kukpi oo ngbã oo ne, mmɔ i fɔ ɔɖabo aawe ne."
22 David ɔɣere Itai sɔ, "Kɛlɛ katɔ̃, sɛ kɛlɛ." Ne ɔso Itai Gatse gu ɔ̃ maturi ɔɖuɖu gu ma ayomaturi ma lowe i ɔ̃ kɔrɛ ɔrui masiai wũ.
23 Mma ɔɖuɖu nsi i kusɛkɔ̃ i karɔ̃ iso ɔbiɛ teteree gɔ i igra gu maturi to mafe. Igara ana ɔwara Kidron Kagbolomi fiɛ maturi ɔɖuɖu ɔsɔ̃ iti fafuĩ ame isɛ.
24 Zadok ana ɔwe i mmɔ fiɛ ma Levise ɔɖuɖu ma lowegu wũ ɔsore Ɣaa ndamu aɖaka. Masora Ɣaa aɖaka masɛ fiɛ Abiatar ɔsɔrɛ ara gbɔgbɔɔgbɔ maturi ɔɖuɖu ɔbɔrɛ i ɔmagɛ̃siare ame maro.
25 Kere ne igara ɔɣere Zadok sɔ, "Mikpesera Ɣaa ndamu aɖaka mikɛlɛgu ɔmagɛ̃siare ame. Si wũ ara ɔbo Bosate anɔ ne, ɔto ɔ̃akpesera me ɔbɔ fiɛ ɔ̃atã lonya wã gu ɔ̃ kasɛkɔ̃ ana. 26 Ɣɛɛ si ɔɣɛ sɔ, 'Fɔ ara iibo me anɔ' ne, lotɔrã sɔ ɔbara me nnɛ nlɛ wũ."
27 Igara ɔɣere sɔrɛdze Zadok ana sɔ, "Iiɖe kanyaara aɖe ɣɛɛ? Kpese kɛlɛ ɔmagɛ̃siare ame i isobuɛ ame, ku fɔ ɔbibirɛrɛĩ Aximaz gu Yonatan, Abiatar ɔbibirɛrɛĩ. Mi gu Abiatar si mikpese mikɛlɛ gu mi mabibirɛrɛĩ inyɔ ɔɖuɖu. 28 Loawe losia i ngbegɔ masɛ mawara ɔwore makɛlɛ fafuĩ ame gbɔgbɔɔgbɔ miasese me kanya." 29 Ne ɔso Zadok gu Abiatar ɔkpesegu Ɣaa ndamu aɖaka makɛlɛgu Yerusalem fiɛ mawe i mmɔ.
30 Ɣɛɛ David ɔkɛlɛgu ɔsɛ katɔ̃ ɔya Oliva Kube, ɔto ɔbiɛ gɔ ɔsɛ. Ɔfu so ara iti fiɛ ɔsɛ ngba kunu lɛ ikparĩ itã imararãso. Maturi ɔɖuɖu ma lowegu wũ ɔfu so ara i ma ati ma wũ fiɛ mato mabiɛ gɔ masɛ mato maya makɛlɛ. 31 Maba maaɣere David sɔ, "Axitofel pia i mma gu Absalom lota maɣɛ-ɔ iso ame." Ne ɔso David ɔkparamakayi ɔɣɛ sɔ, " O Bosate, tã sɔ Axitofel adzuni wa ɔ̃atã si akpese adzunisɛ̃ra."
32 Gɔ David ɔya kube ɔbo i itititɛ̃ ngbegɔ i maturi ɔla maɔsumu Ɣaa ku ɔwiɔ ne, Xusai wɔ lobɔrɛ i Arki ɔwe i mmɔ si ɔsarɛgu wũ, ɔkɛkɛ ɔ̃ awu, ɔpia so ɔsebu i iti. 33 Ne David ɔɣere wũ sɔ, "Si asiai me ne, ato kere aakpese atã me. 34 Ɣɛɛ si akpese akɛlɛ ɔmagɛ̃siare ame fiɛ aɣere Absalom sɔ, 'O igara loaɖe fɔ ɔɖabo; fɔ ɔse ɔɖabo loɖe ku ɔwiɔ, ɣɛɛ kiniɔ ne, loaɖe fɔ ɔɖabo,' si abara ngbɔ ne, iyɔ ato aabuai me akpɔkpɔtɔra Axitofel adzuni wa ɔ̃atã. 35 Masɔrɛdze Zadok gu Abiatar to maawegu-ɔ i mmɔ. Ɣere ma irabiara nɛ aanɔ i igaraiyo. 36 Ma mabibirɛrɛĩ inyɔ, Zadok ɔbibirɛrɛĩ, Aximaz gu Abiatar ɔbibirɛrɛĩ, Yonatan pia i ma kɔrɛ. Si anɔ irere ne, pia ma si maba maaɣere me."
37 Ne ɔso Xusai wɔ nɖe David ɔlaa ɔba ɔ̃abo Yerusalem ku ɔwi wɔ i Absalom to ɔbo i ɔmagɛ̃siare ame.