1 Ne Axitofel ɔɣere Absalom sɔ, "Tã loɖi si lokɔ Israel makpakpɛ̃dze kukpi kuweo-kunyɔ si loti David kama ku kasɛ̃ gagbe. 2 Loabo wũ iso ku ɔwi wɔ iɔɖa wũ fiɛ ɔ̃ɔfɛ̃. Loabo wũ iso, mati makpakpa ku ifɔ̃ iyɔ mma ɔɖuɖu mpia i ɔ̃ kɔrɛ aatere. Igara kere loaɖoe 3 fiɛ loakpesera maturi ɔɖuɖu lobɔ-ɔ. Ɔturi wɔ kukpi ato abie aatã maturi ɔɖuɖu ɔkpese maba fiɛ ma kuwɛ̃ iibare igbɛ." 4 Adzuni wagbe ɔbo Absalom gu Israel kaɖe makpakpa ɔɖuɖu anɔ.
5 Ɣɛɛ Absalom ɔɣɛ sɔ, "Mikpere Xusai, Arkise si bonɔ sɔ be ɔ̃aɣɛ ɔ̃ wũ. 6 Gɔ Xusai ɔba ɔ̃abo ne, Absalom ɔɣere wũ sɔ, "Nya adzuni wa i Axitofel ɔtã. Bobara lɛ ɔɣɛ? Si ooɣo ne, tã bo fɔ adzuni."
7 Xusai ɔtã Absalom mmuai sɔ, "Adzuni wa i Axitofel ɔtã i ɔwi wɔgbe iilɛ. 8 Xusai ɔsɔgu sɔ, aɣe fɔ ɔse gu ɔ̃ maturi ne, makpãrɛrɛĩ maɖe fiɛ masɛ makpɛ̃ lɛ iketeke nɛ mabi mayu. Ana ne, fɔ ɔse ne, kpakpɛ̃dze kuere ɔɖe, ɔ̃ibarɛ i makpakpɛ̃dze kɔrɛ ku kasɛ̃. 9 Kiniɔ kɔraa ne, siainyɔ ɔwɛrɛ i ɔkpolo ɣee kakɔi karere. Si ɔɖe katɔ̃ ɔbo fɔ makpakpɛ̃dze iso ɔɖoe mawɛ̃ fiɛ maturi ɔnɔ ne, mato maaɣɛ sɔ, ' Maɔwɔra makpakpɛ̃dze mawɛ̃ i mma nsisai Absalom ndɛ̃.' 10 Iyɔ nane kpakpɛ̃dze wɔ mba kagbegbe ɔɖo, fiɛ ɔba ɔtu lɛ dzata kɔraa ne, ifɔ̃ aamɔɛ̃ wũ, alasɔ Israel kaɖe ɔɖuɖu ɣe sɔ fɔ ɔse ne, kpãrɛrɛĩ ɔɖe, fiɛ mma ɔɖuɖu mpiagu wũ ba kagbegbe.
11 "Ne ɔso loatã-ɔ adzuni sɔ, tã Israel ɔɖuɖu ma losi lɛ ɔpo katɔ̃ iwarĩ, ita i Dan i kato isɛ iabo Beerseba i kala si maba maasikanya i fɔ kɔrɛ si fɔ mɔmɔ aɖe ma katɔ̃ i kakpã ame. 12 Iyɔ boabo wũ iso i kakɔi biara ga ɔpia, boafu wũ iso lɛ kumɛgɔ i kakpekpeyu sɛ kaso kabo i ikɔkɔibi iso awe. Iyɔ ɔ̃ oo, ɔ̃ maturi oo ne, kuwɛ̃ iibakuti gbanadze. 13 Si ɔtere ɔsɛ ɔ̃awɛrɛ i ɔmagɛ̃siare ame ne, tã Israel ɔɖuɖu si mabɔ siwɛ̃ bopia ɔmagɛ̃ wɔmɔ bokpadzɛ̃ wũ bosɛ boafere i kagbolomi ame sɔ nane ita kɔraa iibakuti."
14 Ne Absalom gu Israel marɛrɛ̃ ɔɖuɖu ɔɣɛ sɔ, "Xusai, Arkise adzuni wa ɔtã lɛ aɖo Axitofel are." Alasɔ Bosate ɔɔɖo sɔ ɔ̃akpɔkpɔtɔra Axitofel adzuni sɛɛ si itã Bosate si ɔbɔ itikpi i Absalom iso.
15 Ne Xusai ɔɣere masɔrɛdze Zadok gu Abiatar sɔ, Axitofel ɔtã Absalom gu Israel makpakpa adzuni sɔ mabara kumɛgɔ gu kumɛgɔ, ɣɛɛ lotã ma adzuni sɔ mabara nnɛ gu nnɛ. 16 Kiniɔ ne, mipia David ɔturi ɔluwɛ̃ sɔ, 'Daarɛ i Yordan ɔwore kawarakɔ̃ i fafuĩ ame, wara ɔluwɛ̃ ne si iiɖe ngbɔ mato maaba maame igara gu ɔ̃ maturi ɔɖuɖu ma mpia i ɔ̃ kɔrɛ.' "
17 Yonatan gu Aximaz ɔwe i En Rogel. Iɖe sɔ maapia ɔɖaborɔ̃gomi sɔ ɔsɛ ɔ̃aɣere Yonatan gu Aximaz si masɛ maaɣere Igara David alasɔ iibalɛgu ma si manya ma sɔ mato mabo i ɔmagɛ̃siare ame. 18 Ɣɛɛ ɔporoporoi ɔwɛ̃ ɔnya ma ɔsɛ ɔ̃aɣere Absalom. Ne ɔso ma inyɔ ɔrui mala makɛlɛ ɔrɛrɛ̃ ɔwɛ̃ iyo i Baxurim. Ɔwe itubiɔ i ɔ̃ inyamɔ, ne ɔso maso mabo i ne ame. 19 Ne ɔrɛrɛ̃ ɔre ɔsu ira ɔwarɛ ɔfu i itubiɔ kanya iso ɔsu kamɔ ɔla iso gɔ kuwɛ̃ iiɣe kuira i ne iso.
20 Gɔ Absalom marɛrɛ̃ ɔba maatu ɔrɔ̃go i iyo ne, makarɛ wũ sɔ, "I ɖe Aximaz gu Yonatan?"
Ne ɔrɔ̃go ɔtã ma mmuai sɔ, "Mawara kaworei makpa." Manyɔnyɔ ma, ɣɛɛ mainya kuwɛ̃ ne ɔso makpese makɛlɛ Yerusalem.
21 Gɔ Absalom marɛrɛ̃ ɔɔrui kama ne, Yonatan mɛrɛ̃ ɔya mabɔrɛ i itubiɔ ame makɛlɛ masɛ maaɣere Igara David sɔ, "Ta si awara ɔwore ɔluwɛ̃, Axitofel ɔtã adzuni sɔ mabara kumɛgɔgbe gu kumɛgɔgbe i fɔ iso." 22 Ne ɔso David gu mma ɔɖuɖu mpia wũ i kɔrɛ ɔta mawara Yordan ɔwore, ma ɔɖuɖu ɔwara maro fiɛ kaɖe ɔsɛ̃, kuwɛ̃ iisikuti sɔ ɔ̃iwara Yordan.
23 Gɔ Axitofel ɔnya sɔ maifɔ ɔ̃ adzuni ne, ɔsu ɔ̃ ɔfirimu iso asɛra ɔsia iso ne ɔta ɔsɛ ɔkɛlɛ ɔ̃ iyo i ma aɖe. Gɔ ɔledza ɔ̃ iyo ɔsɛ ne, ɔsa so. Ne mabiara wũ i ɔ̃ ɔse ikpibiɔ ame ne.
24 David ɔkɛlɛ Maxanayim fiɛ Absalom ana ɔwara Yordan ɔwore ku Israel marɛrɛ̃ ɔɖuɖu. 25 Absalom ɔɖi Amasa makpakpɛ̃dze ɔkpakpa i Yoab kanya. Amasa ne, Yeter, ɔbirɛrɛĩ ɔɖe. Yeter Israelse ɔyiri Abigail, Naxas ɔbibirɔ̃gomi wɔ nɖe Yoab ɔnyi Zeruya ɔnyiibi. 26 Israel mabi gu Absalom ɔsikanya i kasɛkɔ̃ i Gilead karɔ̃ iso.
27 Gɔ David ɔbo Maxanayim ne, Sobi, Naxas wɔ lobɔrɛ i Raba fiɛ ɔɖe Amonse ɔbirɛrɛĩ gu Makir, Amiel wɔ lobɔrɛ i Lo Debar ɔbirɛrɛĩ gu Barzilai wɔ loɖe Gileadse ɔbɔrɛ i Rogelim ɔmagɛ̃ ame 28 ɔbɔ arɛisora, abui gu akɔi gu iyo ara wa mapɔ. Ana ne mabɔ kakpã, arĩ, ɔraũ, atitabi sɛa, kaɣakpei, ayiforobi gu 29 maɣendu gu nantsuĩ inyɛndu kpɛkpɛã, masɛrɛ gu nantsuĩ inyɛndu nyia mabɔ David gu ɔ̃ maturi sɔ maɖe. Alasɔ maɣɛ sɔ, "Iɔɖa maturi fiɛ kukã gu kutukã ka kuto ma i fafuĩ ame."