1 Maɣere Yoab sɔ, "Igara to ɔbiɛ ɔmararã so i Absalom iti." 2 Fiɛ makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu ne, iyi nɛmɔ iɖeiso ɔkpese imararãso, alasɔ iyi nɛmɔ ne makpakpɛ̃dze ɔnɔ maɣɛ sɔ, "Igara to ɔbiɛ ɔ̃ ɔbi." 3 Makpakpɛ̃dze ɔyu mabo i ɔmagɛ̃siare ame lɛ mma lorui matere i kakpã ame fiɛ kunuarɛ to ma. 4 Igara ɔfu so ara i katɔ̃ fiɛ ɔto ɔbiɛ teteree ɔɣɛ sɔ, "O, wũ ɔbi Absalom! O, Absalom wũ ɔbi, wũ ɔbi ni!"
5 Kere ne Yoab ɔkɛlɛ igara kɔrɛ i iyo ɔɣere wũ sɔ, "Nɔme ne, apia fɔ makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu ma lokpɛ̃ i fɔ ngbã, fɔ mabirɛrɛĩ gu mabirɔ̃gomi gu fɔ mare gu fɔ masɔrɔ̃ iti kunuarɛ. 6 Ato aɖɔɛ mma lotsriri-ɔ fiɛ atsiri mma nto maɖɔɛ-ɔ. Nɔme ne, ate sekele sɔ fɔ makpakpɛ̃dze matɔ̃ɖedze gu makpakpɛ̃dze ngbã iisu-ɔ kuira i mmɔ. Lonya sɔ tee ito iawe-ɔ ɔmɛrɛ̃ si bo ɔɖuɖu ɔkpi fiɛ Absalom pia ngbã ku nɔme. 7 Kiniɔ ne, bɔrɛ kɛlɛ aapia fɔ makpakpɛ̃dze kɔrɔ̃ i kayiri. Lokã Bosate sɔ si aibɔrɛ akɛlɛ ne, kuwɛ̃ iibakuti fiɛ kaɖe aaro. Nnɛgbe to ianyanyarĩ iɖo atikpi ɔɖuɖu wa loɔbɔrɛ-ɔ iso ita i fɔ siporoporoi ame ipɛ i kiniɔ."
8 Ne ɔso igara ɔta ɔsɛ ɔ̃asɛ i ɔmagɛ̃ kayogodɔ̃. Gɔ maɣere makpakpɛ̃dze sɔ, "Igara ka ɔsi i kayogodɔ̃" ne, ma ɔɖuɖu ɔbɔrɛ maba i ɔ̃ kɔrɛ.
Ɔwi wɔmɔ ame ne, Absalom Israel makpakpɛ̃dze ɔɔtere makpa ma ayo.
9 I Israel kumele ɔɖuɖu ame ne, maturi ɔɖuɖu to mawararãgu so maɣɛ sɔ, "Igara ɔɖi bo ɔbɔrɛgu i bo matsirise nrɔɔ̃ ame, ɔ̃ ɔɖe loɖi bo ɔbɔrɛgu i ma Filistise nrɔɔ̃ ame. Ɣɛɛ kiniɔ ne, ɔ̃ɔtere i bo karɔ̃ iso ala Absalom ɔso, 10 fiɛ Absalom wɔ bosɛra sigara sɔ ɔɖe bo igara ne, ɔ̃ɔkpi i kakpã ame. Ne ɔso be ɔso miito miɣɛ kuira i igara ikpese iba iso?"
11 Ne Igara David ɔpia Zadok gu Abiatar ma nɖe masɔrɛdze sɔ, "Mikarɛ Yuda makpakpa sɔ, 'Be ɔso fiɛ mi loaɖe matsɔra i igara ikpesegu ibɔ i ɔ̃ igaraiyo ame alasɔ nnɛ mato maɣɛ i Israel ɔɖuɖu ɔɔbo igara i kutsue i ɔ̃ kasɛkɔ̃. 12 Mi nɖe wũ malɛdze, wũ sosina gu ima. Ne ɔso be ɔso i mi nɖe matsɔra sɔ miakpesera igara mibɔ?" 13 Si miɣere Amasa sɔ, 'Iiɖe wũ sosina gu ima aɖe ɣɛɛ? Lokã Ɣaa sɔ ɔte me, si ɔte me ɔbua si iiɖe fɔ loaɖe wũ makpakpɛ̃dze ɔkpakpa i Yoab kanya ita i kiniɔ ito ikɛlɛ.' "
14 David ara ɔmɔɛ̃ Yuda maturi ɔtu ne ɔso mabara adzuni awɛ̃ mapia igara ɔturi sɔ, "Mi gu fɔ makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu si mikpese miba." 15 Kere ne igara ɔɣo ɔri ɔsɛ ɔ̃abo Yordan ɔkpokpo.
Kiniɔ ne, Yuda marɛrɛ̃ ɔɔba maasikanya i Gilgal sɔ maasarɛgu igara makɔ wũ mawara Yordan ɔwore. 16 Benyaminse Simei wɔ nɖe Gera ɔbi fiɛ ɔbɔrɛ i Baxurim ɔpɛsiwa ɔsiai Yuda maturi sɔ maasarɛgu Igara David. 17 Benyamin maturi kakpi kawɛ̃ ɔsiai wũ gu Ziba, ɔɖabo wɔ lonyɔ Saul iyo iso gu ɔ̃ mabibirɛrɛĩ iweo-iru gu ɔ̃ maɖabo sinyɔ. Mapɛsiwa masɛ maabo Yordan kɔrɛ i ngbegɔ i igara ɔwe. 18 Mawara Yordan i kawarakɔ̃ si makɔ igara gu ɔ̃ iyomaturi mawaragu ɔwore i kawarakɔ̃ fiɛ mabara irabiara nɛ ɔkarɛ ɔbɔrɛgu i ma kɔrɛ.
Gɔ i Simei Gera ɔbibirɛrɛĩ ɔwara Yordan ne ɔkɛlɛ ɔrɛ i igara ngbatɔ̃ 19 ne ɔɣere wũ sɔ, "Wũ ɔkɔse si ɔdaatã me ipɔ lo, ɔdaanyigi ikpi nɛ lobara ku iyi nɛ wũ ɔkɔse igara ɔrui i Yerusalem. Igara si ɔɖi ne i ɔ̃ adzuni ame. 20 Alasɔ mme fɔ ɔɖabo ɣe sɔ lobara ikpi, ɣɛɛ nɔme ne, mme nɖe ɔturi ɖeakatɔ̃ wɔ lobɔrɛ i Yosef iyo ɔɖuɖu ame loba losarɛgu wũ ɔkɔse igara."
21 Ne Abisai wɔ nɖe Zeruya ɔbi ɔɣɛ sɔ, "Maibaɖoe Simei i nnɛgbe iti? Ɔgbarĩ nwɔ i Bosate ɔsɔla nnɔĩ."
22 Ne David ɔtã mmuai sɔ, "Bo gu Zeruya mabi adzuni iibara awɛ̃ i itɔ̃me nɛgbe ame. Nɔme ne, miɔkpese wũ matsirise! Ikote sɔ maaɖoe ɔturi ku nɔme ikpɛnɛ nɛgbe i Israel? Nɔme ne, loiɣe sɔ mme nɖe igara i Israel iso?" 23 Ne ɔso Igara ɔɣere Simei, ɔkã ndamu ɔsia iso ɔtã wũ sɔ, "Maibaɖoe-ɔ."
24 Mefiboset wɔ nɖe Saul ɔwabirɛrɛĩ ana ɔso ɔkɛlɛ ɔsɛ ɔ̃asarɛgu igara. Ita i iyi nɛ i igara ɔrui i ɔmagɛ̃siare ame ne, ɔ̃inyɔ ɔ̃ ngba iso, ɔ̃ikparɛ̃ ɔ̃ ɔkore gu ɔ̃ sinyararã, ɔ̃ifore ɔ̃ ara ana gbɔgbɔɔgbɔ iyi nɛ igara ɔkpese ɔba i isobuɛ ame. 25 Gɔ ɔbɔrɛ i Yerusalem ɔba ɔ̃asarɛgu igara ne, igara ɔkarɛ wũ sɔ, "Mefiboset, be ɔso fiɛ aisiai me?"
26 Ne ɔtã mmuai sɔ, "Wũ ɔkɔse igara ɣe sɔ fɔ ɔɖabo ne, bafã loɖe, ne ɔso loɣɛ sɔ, 'Loatã masia ɔfirimu asɛra iso losɛ iso si loawo ɔsiai igara.' Ɣɛɛ Ziba wɔ nɖe wũ ɔɖabo ɔɔɖi me ɔtã. 27 Ɔ̃ɔnina fɔ ɔɖabo iyere ɔtã wũ ɔkɔse igara. Wũ ɔkɔse igara se lɛ Ɣaa kpabo, ne ɔso bara nnɛ loabo-ɔ anɔ. 28 Wũ ɔwa ɔkparɛ ɔɖuɖu ne, kukpi pɛ lokote kutã bo i fɔ wũ ɔkɔse igara nrɔɔ̃ ame. Ɣɛɛ atã fɔ ɔɖabo kaɖekɔ̃ i mma nsɛ maɖe ara i fɔ ɔpɔrɔ̃ iti ndɛ̃. Ne ɔso losiina ɔri loakarɛ kuira lobɔrɛgu i igara kɔrɛ lobua."
29 Ne igara ɔɣere wũ sɔ, "Be aakpese aɣɛ abua? Loɔɣere Ziba sɔ mi gu wũ si miɣɛ so aputu."
30 Mefiboset ɔɣere igara sɔ, " Kiniɔ ne tã ɔsu irabiara gɔ wũ ɔkɔse igara ɔɔba i isobuɛ ame."
31 Barzilai Gileadse ana ɔso ɔbɔrɛ i Rogelim ɔmagɛ̃ ame ɔba sɔ maakɔ igara mawaragu Yordan ɔwore ɔsɛ wũ ɔri ita i mmɔ. 32 Barzilai ɔɖe ɔrɛrɛ̃kpakpa wɔ loɔsɛ katɔ̃ i akɔ ame, ɔ̃ɔfɔ akɔ fasinafasina. Ɔwe kɔrɔ̃ ame kukaakɔ, fiɛ ɔnyɔ igara iso ku ɔwi wɔ ɔwe i Maxanayim. 33 Igara ɔɣere Barzilai sɔ, "Wara bagu me bokɛlɛ si aba aawe i wũ kɔrɛ i Yerusalem si loanyɔ-ɔ iso."
34 Ɣɛɛ Barzilai ɔtã igara mmuai sɔ, " Loɔbe posoposo kaɖu gɔ loakɛlɛ Yerusalem ku igara. 35 Ɣɛɛ be ɔso i igara aabara me kayiribielea gagbe igbã? Loɔfɔ akɔ fasinafasina kiniɔ, loisibakpese lonya ikpaki i isɛɛ gu ilalaa ndɛ̃. Loisibakpese lonya ɔmɛrɛ̃ i araɖea gu anɛa ndɛ̃. Loisibakpese lonɔ marɛrɛ̃ gu marɔ̃go silɔ si maka aka. Ato kere loakpese losia i wũ ɔkɔse igara iso. 36 Fɔ ɔɖabo aawaragu igara Yordan ɔwore losɛ igu kɛkɛĩ kere. 37 Tã fɔ ɔɖabo si ɔkpese ɔkɛlɛ sɔ loakpi i wũ mɔmɔ ɔmagɛ̃ ame i tete gu mmã ikpibiɔ kɔrɛ. Ɣɛɛ nya fɔ ɔɖabo Kimxam i ngbe. Tã ɔwaragu wũ ɔkɔse igara, si abara ibiara nɛ aɖɔɛ atã wũ."
38 Ne igara ɔɣɛ sɔ, "Kimxam aawara ɔsiai me fiɛ loabara ibiara nɛ loabo-ɔ anɔ lotã wũ. Ibiara nɛ anyɔ ɔri abɔrɛgu i wũ kɔrɛ ne, loabara lotã-ɔ."
39 Ne ɔso maturi ɔɖuɖu ɔwara Yordan maro, ne kere igara ɔ̃ wũ ɔwara ne. Igara ɔpɔrɛ Bazilai ɔpia so ɔtã wũ ɔ̃ kusɛkusɛ fiɛ Barzilai ɔkpese ɔkɛlɛ ɔ̃ iyo.
40 Gɔ igara ɔwara ɔkɛlɛ Gilgal ne, Kimxam ɔwara ɔwore ku wũ. Yuda makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu gu Israel makpakpɛ̃dze kasɛ kawɛ̃ ɔkɔ igara mawaragu.
41 Iifɔ ɔwi ne, Israel marɛrɛ̃ ɔɖuɖu ɔtsɛ igara kɔrɛ ikɛlɛ iɣere wũ sɔ, "Be ɔso i bo manyii Yuda marɛrɛ̃ ɔyu igara maruigu fiɛ makɔ wũ gu ɔ̃ iyomaturi mawara Yordan ɔwore gu ɔ̃ makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu ɔbua?"
42 Ne Yuda marɛrɛ̃ ɔɖuɖu ɔtã Israel marɛrɛ̃ mmuai sɔ, "Bobara ngbɔ alasɔ igara ne, bo ɔlɛdze ɔɖe. Be ɔso ito ikpɛ̃ mi sikpã? Be bofɔ igara araɖea awɛ̃ boɖe? Bosu ira iwɛ̃ botã so?"
43 Kere ne Israel marɛrɛ̃ ɔtã Yuda marɛrɛ̃ mmuai sɔ, "Boba kaɖekɔ̃ ikpɛ iweo i igara ame, fiɛ ne kama ne, boba David gbaã boɖo miba. Ne ɔso be ɔso mito mipupurira bo? Iiɖe bo loɖe katɔ̃ boɣɛ sɔ boakɔ bo igara bobɔ ɣɛɛ?"
Ɣɛɛ Yuda marɛrɛ̃ ɔtã Israel marɛrɛ̃ mmuai i ituridaawarɛ ame kɔraa mabua maɖo Israel marɛrɛ̃.