Pular para o conteúdo
Publicidade

2 SAMUEL 19

Yoab Ɔnyagalagu David

1 Maɣere Yoab , "Igara to ɔbiɛ ɔmararã so i Absalom iti." 2 Fiɛ makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu ne, iyi nɛmɔ iɖeiso ɔkpese imararãso, alasɔ iyi nɛmɔ ne makpakpɛ̃dze ɔnɔ maɣɛ , "Igara to ɔbiɛ ɔ̃ ɔbi." 3 Makpakpɛ̃dze ɔyu mabo i ɔmagɛ̃siare ame mma lorui matere i kakpã ame fiɛ kunuarɛ to ma. 4 Igara ɔfu so ara i katɔ̃ fiɛ ɔto ɔbiɛ teteree ɔɣɛ , "O, wũ ɔbi Absalom! O, Absalom wũ ɔbi, wũ ɔbi ni!"

5 Kere ne Yoab ɔkɛlɛ igara kɔrɛ i iyo ɔɣere wũ , "Nɔme ne, apia makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu ma lokpɛ̃ i ngbã, mabirɛrɛĩ gu mabirɔ̃gomi gu mare gu masɔrɔ̃ iti kunuarɛ. 6 Ato aɖɔɛ mma lotsriri-ɔ fiɛ atsiri mma nto maɖɔɛ-ɔ. Nɔme ne, ate sekele makpakpɛ̃dze matɔ̃ɖedze gu makpakpɛ̃dze ngbã iisu-ɔ kuira i mmɔ. Lonya tee ito iawe-ɔ ɔmɛrɛ̃ si bo ɔɖuɖu ɔkpi fiɛ Absalom pia ngbã ku nɔme. 7 Kiniɔ ne, bɔrɛ kɛlɛ aapia makpakpɛ̃dze kɔrɔ̃ i kayiri. Lokã Bosate si aibɔrɛ akɛlɛ ne, kuwɛ̃ iibakuti fiɛ kaɖe aaro. Nnɛgbe to ianyanyarĩ iɖo atikpi ɔɖuɖu wa loɔbɔrɛ-ɔ iso ita i siporoporoi ame ipɛ i kiniɔ."

8 Ne ɔso igara ɔta ɔsɛ ɔ̃asɛ i ɔmagɛ̃ kayogodɔ̃. maɣere makpakpɛ̃dze , "Igara ka ɔsi i kayogodɔ̃" ne, ma ɔɖuɖu ɔbɔrɛ maba i ɔ̃ kɔrɛ.

David Ɔkpese Ɔkɛlɛ Yerusalem

Ɔwi wɔmɔ ame ne, Absalom Israel makpakpɛ̃dze ɔɔtere makpa ma ayo.

9 I Israel kumele ɔɖuɖu ame ne, maturi ɔɖuɖu to mawararãgu so maɣɛ , "Igara ɔɖi bo ɔbɔrɛgu i bo matsirise nrɔɔ̃ ame, ɔ̃ ɔɖe loɖi bo ɔbɔrɛgu i ma Filistise nrɔɔ̃ ame. Ɣɛɛ kiniɔ ne, ɔ̃ɔtere i bo karɔ̃ iso ala Absalom ɔso, 10 fiɛ Absalom bosɛra sigara ɔɖe bo igara ne, ɔ̃ɔkpi i kakpã ame. Ne ɔso be ɔso miito miɣɛ kuira i igara ikpese iba iso?"

11 Ne Igara David ɔpia Zadok gu Abiatar ma nɖe masɔrɛdze , "Mikarɛ Yuda makpakpa , 'Be ɔso fiɛ mi loaɖe matsɔra i igara ikpesegu ibɔ i ɔ̃ igaraiyo ame alasɔ nnɛ mato maɣɛ i Israel ɔɖuɖu ɔɔbo igara i kutsue i ɔ̃ kasɛkɔ̃. 12 Mi nɖe wũ malɛdze, wũ sosina gu ima. Ne ɔso be ɔso i mi nɖe matsɔra miakpesera igara mibɔ?" 13 Si miɣere Amasa , 'Iiɖe wũ sosina gu ima aɖe ɣɛɛ? Lokã Ɣaa ɔte me, si ɔte me ɔbua si iiɖe loaɖe wũ makpakpɛ̃dze ɔkpakpa i Yoab kanya ita i kiniɔ ito ikɛlɛ.' "

14 David ara ɔmɔɛ̃ Yuda maturi ɔtu ne ɔso mabara adzuni awɛ̃ mapia igara ɔturi , "Mi gu makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu si mikpese miba." 15 Kere ne igara ɔɣo ɔri ɔsɛ ɔ̃abo Yordan ɔkpokpo.

Kiniɔ ne, Yuda marɛrɛ̃ ɔɔba maasikanya i Gilgal maasarɛgu igara makɔ wũ mawara Yordan ɔwore. 16 Benyaminse Simei nɖe Gera ɔbi fiɛ ɔbɔrɛ i Baxurim ɔpɛsiwa ɔsiai Yuda maturi maasarɛgu Igara David. 17 Benyamin maturi kakpi kawɛ̃ ɔsiai wũ gu Ziba, ɔɖabo lonyɔ Saul iyo iso gu ɔ̃ mabibirɛrɛĩ iweo-iru gu ɔ̃ maɖabo sinyɔ. Mapɛsiwa masɛ maabo Yordan kɔrɛ i ngbegɔ i igara ɔwe. 18 Mawara Yordan i kawarakɔ̃ si makɔ igara gu ɔ̃ iyomaturi mawaragu ɔwore i kawarakɔ̃ fiɛ mabara irabiara ɔkarɛ ɔbɔrɛgu i ma kɔrɛ.

i Simei Gera ɔbibirɛrɛĩ ɔwara Yordan ne ɔkɛlɛ ɔrɛ i igara ngbatɔ̃ 19 ne ɔɣere wũ , "Wũ ɔkɔse si ɔdaatã me ipɔ lo, ɔdaanyigi ikpi lobara ku iyi wũ ɔkɔse igara ɔrui i Yerusalem. Igara si ɔɖi ne i ɔ̃ adzuni ame. 20 Alasɔ mme ɔɖabo ɣe lobara ikpi, ɣɛɛ nɔme ne, mme nɖe ɔturi ɖeakatɔ̃ lobɔrɛ i Yosef iyo ɔɖuɖu ame loba losarɛgu wũ ɔkɔse igara."

21 Ne Abisai nɖe Zeruya ɔbi ɔɣɛ , "Maibaɖoe Simei i nnɛgbe iti? Ɔgbarĩ nwɔ i Bosate ɔsɔla nnɔĩ."

22 Ne David ɔtã mmuai , "Bo gu Zeruya mabi adzuni iibara awɛ̃ i itɔ̃me nɛgbe ame. Nɔme ne, miɔkpese wũ matsirise! Ikote maaɖoe ɔturi ku nɔme ikpɛnɛ nɛgbe i Israel? Nɔme ne, loiɣe mme nɖe igara i Israel iso?" 23 Ne ɔso Igara ɔɣere Simei, ɔkã ndamu ɔsia iso ɔtã wũ , "Maibaɖoe-ɔ."

24 Mefiboset nɖe Saul ɔwabirɛrɛĩ ana ɔso ɔkɛlɛ ɔsɛ ɔ̃asarɛgu igara. Ita i iyi i igara ɔrui i ɔmagɛ̃siare ame ne, ɔ̃inyɔ ɔ̃ ngba iso, ɔ̃ikparɛ̃ ɔ̃ ɔkore gu ɔ̃ sinyararã, ɔ̃ifore ɔ̃ ara ana gbɔgbɔɔgbɔ iyi igara ɔkpese ɔba i isobuɛ ame. 25 ɔbɔrɛ i Yerusalem ɔba ɔ̃asarɛgu igara ne, igara ɔkarɛ wũ , "Mefiboset, be ɔso fiɛ aisiai me?"

26 Ne ɔtã mmuai , "Wũ ɔkɔse igara ɣe ɔɖabo ne, bafã loɖe, ne ɔso loɣɛ , 'Loatã masia ɔfirimu asɛra iso losɛ iso si loawo ɔsiai igara.' Ɣɛɛ Ziba nɖe wũ ɔɖabo ɔɔɖi me ɔtã. 27 Ɔ̃ɔnina ɔɖabo iyere ɔtã wũ ɔkɔse igara. Wũ ɔkɔse igara se Ɣaa kpabo, ne ɔso bara nnɛ loabo-ɔ anɔ. 28 Wũ ɔwa ɔkparɛ ɔɖuɖu ne, kukpi lokote kutã bo i wũ ɔkɔse igara nrɔɔ̃ ame. Ɣɛɛ atã ɔɖabo kaɖekɔ̃ i mma nsɛ maɖe ara i ɔpɔrɔ̃ iti ndɛ̃. Ne ɔso losiina ɔri loakarɛ kuira lobɔrɛgu i igara kɔrɛ lobua."

29 Ne igara ɔɣere wũ , "Be aakpese aɣɛ abua? Loɔɣere Ziba mi gu wũ si miɣɛ so aputu."

30 Mefiboset ɔɣere igara , " Kiniɔ ne tã ɔsu irabiara wũ ɔkɔse igara ɔɔba i isobuɛ ame."

31 Barzilai Gileadse ana ɔso ɔbɔrɛ i Rogelim ɔmagɛ̃ ame ɔba maakɔ igara mawaragu Yordan ɔwore ɔsɛ wũ ɔri ita i mmɔ. 32 Barzilai ɔɖe ɔrɛrɛ̃kpakpa loɔsɛ katɔ̃ i akɔ ame, ɔ̃ɔfɔ akɔ fasinafasina. Ɔwe kɔrɔ̃ ame kukaakɔ, fiɛ ɔnyɔ igara iso ku ɔwi ɔwe i Maxanayim. 33 Igara ɔɣere Barzilai , "Wara bagu me bokɛlɛ si aba aawe i wũ kɔrɛ i Yerusalem si loanyɔ-ɔ iso."

34 Ɣɛɛ Barzilai ɔtã igara mmuai , " Loɔbe posoposo kaɖu loakɛlɛ Yerusalem ku igara. 35 Ɣɛɛ be ɔso i igara aabara me kayiribielea gagbe igbã? Loɔfɔ akɔ fasinafasina kiniɔ, loisibakpese lonya ikpaki i isɛɛ gu ilalaa ndɛ̃. Loisibakpese lonya ɔmɛrɛ̃ i araɖea gu anɛa ndɛ̃. Loisibakpese lonɔ marɛrɛ̃ gu marɔ̃go silɔ si maka aka. Ato kere loakpese losia i wũ ɔkɔse igara iso. 36 ɔɖabo aawaragu igara Yordan ɔwore losɛ igu kɛkɛĩ kere. 37 Tã ɔɖabo si ɔkpese ɔkɛlɛ loakpi i wũ mɔmɔ ɔmagɛ̃ ame i tete gu mmã ikpibiɔ kɔrɛ. Ɣɛɛ nya ɔɖabo Kimxam i ngbe. Tã ɔwaragu wũ ɔkɔse igara, si abara ibiara aɖɔɛ atã wũ."

38 Ne igara ɔɣɛ , "Kimxam aawara ɔsiai me fiɛ loabara ibiara loabo-ɔ anɔ lotã wũ. Ibiara anyɔ ɔri abɔrɛgu i wũ kɔrɛ ne, loabara lotã-ɔ."

39 Ne ɔso maturi ɔɖuɖu ɔwara Yordan maro, ne kere igara ɔ̃ wũ ɔwara ne. Igara ɔpɔrɛ Bazilai ɔpia so ɔtã wũ ɔ̃ kusɛkusɛ fiɛ Barzilai ɔkpese ɔkɛlɛ ɔ̃ iyo.

40 igara ɔwara ɔkɛlɛ Gilgal ne, Kimxam ɔwara ɔwore ku wũ. Yuda makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu gu Israel makpakpɛ̃dze kasɛ kawɛ̃ ɔkɔ igara mawaragu.

41 Iifɔ ɔwi ne, Israel marɛrɛ̃ ɔɖuɖu ɔtsɛ igara kɔrɛ ikɛlɛ iɣere wũ , "Be ɔso i bo manyii Yuda marɛrɛ̃ ɔyu igara maruigu fiɛ makɔ wũ gu ɔ̃ iyomaturi mawara Yordan ɔwore gu ɔ̃ makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu ɔbua?"

42 Ne Yuda marɛrɛ̃ ɔɖuɖu ɔtã Israel marɛrɛ̃ mmuai , "Bobara ngbɔ alasɔ igara ne, bo ɔlɛdze ɔɖe. Be ɔso ito ikpɛ̃ mi sikpã? Be bofɔ igara araɖea awɛ̃ boɖe? Bosu ira iwɛ̃ botã so?"

43 Kere ne Israel marɛrɛ̃ ɔtã Yuda marɛrɛ̃ mmuai , "Boba kaɖekɔ̃ ikpɛ iweo i igara ame, fiɛ ne kama ne, boba David gbaã boɖo miba. Ne ɔso be ɔso mito mipupurira bo? Iiɖe bo loɖe katɔ̃ boɣɛ boakɔ bo igara bobɔ ɣɛɛ?"

Ɣɛɛ Yuda marɛrɛ̃ ɔtã Israel marɛrɛ̃ mmuai i ituridaawarɛ ame kɔraa mabua maɖo Israel marɛrɛ̃.

Estes versículos te tocaram? Ore agora!

+581 estão orando agora.

Junte-se à corrente de oração.

Veja também