Ījabs atbild
1 Ījabs atbildēja un sacīja: 2 "Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un manas bēdas kopā svaru kausā liktu! 3 Jo tās tagad ir smagākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana valoda nemāk to izsacīt6:3 valoda nemāk to izsacīt GL7 mute muld. 4 Jo Visuvarenā bultas ir manī, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani. 30:15,16:13.Dāv.dz 38:2,88:16.5Moz 28:45.5 Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība? 39:5.6 Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā? 7 Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība. 8 Kaut mana lūgšana notiktu un Dievs man dotu, ko es gaidu! 9 Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut Viņš Savu roku izstieptu un mani satriektu! 10 Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms6:10 un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms GL1 un es vēl gribētu iekš sāpēm lūgt, lai viņš nesaudzē , ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus. Dāv.dz 40:10.Jes 40:25.11 Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešas? 12 Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš? 13 Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav viss beidzies6:13 viss beidzies GL7 visai pagalam?6:13 GL1 Nedz tas tā, ka mana palīdzība iekš manim nekāda ir, un mans padoms ir no manim nost. 14 Kam žēlastība pret savu draugu izšķīst, tas arī Visuvarenā bijāšanu atmet.6:14 GL7 Izmisušam žēlastības vajag no sava drauga, citādi tas arī tā Visuvarenā bijāšanu atmet.31:21-23.Sak 17:17.15 Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek; 19:13.16 kas apledojuši ir no salnas,6:16 kas apledojuši ir no salnas GL7 Sajukuši tie bija ar ledu un kurus sniegs apklāj - 17 tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metas, tad tie iznīkst no savas vietas. Sak 17:17.Jes 21:14.18 Viņu ceļi pagriežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd. 19 Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji. 1Moz 25:15.Dāv.dz 72:10.Jes 21:14.Jer 25:13.20 Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami. 21 Tiešām, tagad jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcināties. 22 Vai es jebkad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma? 23 Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas? 24 Māciet mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies! 25 Cik spēcīgi ir taisni vārdi! Bet ko norāj jūsu rāšana? Māc 12:11.26 Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izmisušā vārdi. 15:2.Jes 41:29.27 Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākajam! Dāv.dz 7:15.28 Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu6:28 jums acīs tiešām es nemelošu GL1 jūs gan redzēsiet, ja es melošu! 29 Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl pastāv!6:29 GL1 Atbildiet jel, kas pareizi ir, jo mana atbildēšana stāv savā taisnībā30 Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība? 12:11.