41 Un Ēsavs nīdēja Jēkabu svētības dēļ, ar ko tēvs viņu bija svētījis, un Ēsavs sacīja savā sirdī: "Gan nāks manam tēvam drīz bēdu dienas, jo es nokaušu savu brāli Jēkabu." 42 Un Rebekai šie Ēsava, viņas vecākā dēla, vārdi tika pasacīti, un tā sūtīja un aicināja Jēkabu, savu jaunāko dēlu, un uz to sacīja: "Redzi, tavs brālis Ēsavs grib tev atriebties un tevi nokaut. 43 Un nu, mans dēls, klausi manu balsi, celies, bēdz pie Lābana, mana brāļa, uz Hāranu. 44 Un paliec pie viņa kādu laiku, kamēr tava brāļa karstums pāriet, 45 kamēr tava brāļa dusmas no tevis novēršās un viņš to aizmirst, ko tu viņam esi darījis. Tad es sūtīšu un tevi vedīšu no turienes atpakaļ. Kādēļ lai jūs abus zaudēju vienā dienā?"
/images/a/WG5FS9VaSWVnVmV3VI8yP)
/images/a/Tcg2NiV7ce24OT6kCIQGR)