1 Kiniɔ ne Samuel ɔkpi, ne Israel kaɖe ɔɖuɖu ɔsakanya mabiɛ wũ. Ne ka mabiara wũ i ɔ̃ aɖe i Rama ne.
Ne David ɔso ɔkɛlɛ Maon Fafuĩ ame ne. 2 Ɔrɛrɛ̃ ɔwɛ̃ wɔ lobɔrɛ i Maon ɔmagɛ̃ ame ɔwe karɔ̃ i Karmel. Ɔwe karana gbaã; kutepuĩ kakpi kawɛ̃, masɛrɛrerɔ̃ kukpi kutɛ ma siwɛrɛ̃ ɔla ɔ̃akparɛ̃ i Karmel. 3 Ɔ̃ iyere loɖe Nabal fiɛ ɔ̃ ɔre iyere loɖe Abigail. Abigail ɔre situri fiɛ ɔtsue iwola gbaã, ɣɛɛ ɔ̃ ɔrã wɔ lobɔrɛ i Kaleb ɔkparɛ ame ɔɖe ɔtilese fiɛ ɔ̃isɛ ɔnyɔ maturi nnya kɔraa.
4 Gɔ David ɔwe i fafuĩ ame ne, ɔnɔ sɔ Nabal to ɔkparɛ̃ ɔ̃ masɛrɛrerɔ̃ siwɛrɛ̃. 5 Ne ɔso David ɔsese maporoporoi iweo ɔɣere ma sɔ, "Misɛ Nabal kɔrɛ i Karmel si miya wũ mitã me. 6 Miɣere wũ sɔ, "Sɛ ngbã dzoroo! Isosarɛ ita mi gu fɔ iyomaturi ɔɖuɖu! Ara si alɛgu irabiara nɛ aba!
7 " 'Kiniɔ lonɔ sɔ masɛrɛrerɔ̃ siwɛrɛ̃ ikparɛ̃ ɔwi iɖe. Ɔwi wɔ i fɔ masɛrɛnyɔisose ɔwe i bo kɔrɛ ne, boila ma ku kubena fiɛ ɔwi ɔɖuɖu wɔ mawe i Karmel ne ma kuira iiyu. 8 Karɛ fɔ mɔmɔ maɖabo si maɣere-ɔ. Ne ɔso nyɔ wũ maporoporoi nnya, gɔ boba i iyiɖea ɔwi ame. Nto-ɔ i kukpa tã fɔ maɖabo gu fɔ ɔbi David irere nɛ awo.' "
9 Ɔwi wɔ i David maturi ɔba maabo ne, maɣere Nabal, David kanya. Ne mawe masia i mmɔ.
10 Nabal ɔtã David maturi mmuai sɔ, "Nna nɖe David? Nna nɖe Yese ɔbibirɛrɛĩ wɔgbe? Maɖabo gbodzoo kato marui matere i ma makɔse kɔrɛ kiniɔgbe. 11 Be ɔso loasu wũ aɖera gu ndu gu mabɔi ma loɖoe sina, i mma lokparɛ̃ siwɛrɛ̃ iyere ame, lotã maturi ma loiɣe ngbegɔ mabɔrɛ?"
12 David maturi ɔpɛ mafiriki makpese makɛlɛ. Gɔ masɛ maabo ne, maɣere David irabiara nɛ loba. 13 David ɔɣere ɔ̃ maturi sɔ, "Misu mi apɛmi misarã!" Ne ɔso masu ma apɛmi masarã, fiɛ David ɔ̃ wũ ɔsarã ɔ̃ ire. Maturi lɛ alafa ana awe ɔkɛlɛgu David fiɛ maturi alafa anyɔ ɔwe mala maɔnyɔ ma ara iso.
14 Nabal ɔɖabo ɔwɛ̃ ɔɣere Nabal ɔre Abigail sɔ, "David ɔsese makpabo ɔbɔrɛgu i fafuĩ ame si matã bo ɔkɔse Nabal, David kaya, ɣɛɛ bo ɔkɔse ɔtitia ma. 15 Ɣɛɛ ne marɛrɛ̃ magbe ɔla bo kukaakɔ. Maila bo ala kubena fiɛ ɔwi wɔ ɔɖuɖu bokɛlɛ karɔ̃ ame bowe bomatã ma ne kuira iiyu bo. 16 Madzuɛ̃ bo kasɛ̃ i kakɔme ɔwi wɔ ɔɖuɖu bonyɔ masɛrɛrerɔ̃ iso i ma kɔrɛ. 17 Kiniɔ ne dzuĩ ne si anyɔ sɔ be aawo ɔbara, alasɔ itikpi to iaba i bo ɔkɔse gu ɔ̃ iyomaturi ɔɖuɖu iso. Ɔɖe ɔtilese gbaã sɔ kuwɛ̃ iibaɖe wũ ika ɔnɔ."
18 Abigail iinina ɔwi ɖuɖuuɖu. Ne ɔsu boɖoboɖo abo alafa anyɔ, wain bɔiakpo anyɔ, masɛrɛrerɔ̃ iru sina, atitabi sea kilo iweo-ikɔdzɛ, wainabikorea abo kulafa, aboi akpano alafa anyɔ, ɔsu wã ɔsorera mafirimu. 19 Ne ɔɣere ɔ̃ maɖabo sɔ, "Miɖe katɔ̃ mila miɔsɔ; nto loasiai mi." Ɣɛɛ ɔ̃iɣere ɔ̃ ɔrã Nabal.
20 Gɔ ɔsi i ɔ̃ ɔfirimu iso ɔto ɔba ɔ̃abo i kube kuwɛlagbolomi kɔrɛ ne, David gu ɔ̃ maturi ana ka mato maso kube maba i ɔ̃ isɛ, ne ɔsarɛgu ma ne. 21 David to ɔɣere ɔ̃ maturi kere sɔ, "Siefe kere iɖe sɔ lodzuɛ̃ nwɔgbe ara i fafuĩ ame gɔ ɔ̃ kuira iiyu. Ɔtã me isɛɛ nɛ lobara wũ kuso ku ilalaa. 22 Ɣaa si ɔɖoe David, si ɔdaanyɔ me nnya si lonyua ɔrɛrɛ̃ wɔmɔ ɔbirɛrɛĩ ɔwɛ̃ gbanadze i ɔ̃ maturi ɔɖuɖu ame ku kɔrãkaɖe kaya!"
23 Gɔ Abigail ɔnya David ne, ɔso i ɔ̃ ɔfirimu iso mala ne ɔkɔlɛ ɔfu i karɔ̃ i David katɔ̃. 24 Ɔkɔlɛ ɔfu i ɔ̃ ngbatɔ̃ ɔɣɛ sɔ, "Wũ sate, tã iɣɛrɛ si iba i wũ ɔnɔwɛ̃saã iso. Lotã-ɔ iti tã fɔ ɔɖabo si ɔɖegu-ɔ ika; kã atsue si anɔ nnɛ i fɔ ɔɖabo ba ɔ̃aɣɛ. 25 Wũ sate daasu ira i Nabal ɔrɛrɛ̃ ɔtilese wɔmɔ iso. Ɔse kere lɛ ɔ̃ iyere ɔɣɛ - ɔ̃ iyere nɖe Kadzunisɛĩ, fiɛ adzinisɛ̃ra piagu wũ. Mme, fɔ ɔɖabo ɣɛɛ ne, loinya marɛrɛ̃ ma wũ sate ɔsese.
26 "Kiniɔ ne, gɔ Bosate ɔɔtã sɔ fɔ, wũ sate aiɖoe ɔturi fiɛ aibara atikuso ku fɔ mɔmɔ nrɔɔ̃, lokã Bosate, gu ayi kumɛgɔ apia ngbã ne, fɔ matsirise gu ma ɔɖuɖu lobara adzuni sɔ maabara wũ sate iraboa ne Bosate si ɔkpadzɛ̃ ma kutsue lɛ Nabal awe. 27 Su karatã ga i fɔ ɔɖabo ɔbɔ wũ sate, tã fɔ maturi ma nsiai-ɔ. 28 Loto-ɔ i kukpa su ikpi nɛ fɔ ɔɖabo ɔbara tsɛ wũ alasɔ Bosate to ɔ̃atã sɔ wũ sate ɔkparɛ aaɖe sigara idzoro, alasɔ ɔsɛ ɔkpɛ̃ Bosate kakpã. Tã sɔ iranyanyariã kuiwɛ̃ daawe-ɔ iso ayi kumɛgɔ apia ngbã. 29 Atoasɔ ɔturi to ɔti fɔ ngbã kama kɔraa ne, wũ sate ngbã aawe i kafɔ lɛ kumɛgɔ ɔnyi ira teteree ame alasɔ Bosate fɔ Ɣaa aamɔɛ̃-ɔ ɔla. Ɣɛɛ ɔto ɔ̃ayura fɔ matsirise ngbã lɛ kumɛgɔ i ɔturi sɛ ɔfuĩdza ita ku ala iwɛ̃ĩ awe. 30 Si Bosate ɔɔbara wũ sate isɛɛ biara nɛ ɔɣɛ ɔsɛ i ɔ̃ iso fiɛ ɔ̃ɔbara wũ tɔ̃ɖedze i Israel kaɖe iso ne, 31 wũ sate iibawe i ɔ̃ kaɣere isoma ato kayirinɔ i ituriɖoe siefe ɣee sɔ ɔtikuso ɔ̃ mɔmɔ. Si Bosate ɔɔbɔ wũ sate isaruɛ ne, nyigi fɔ ɔɖabo."
32 David ɔɣere Abigail sɔ, "Maale Bosate, Israel Ɣaa, nwɔ losese-ɔ sɔ sarɛgu me nɔme. 33 Lobie sɔ Bosate si ɔfere-ɔ kusɛkusɛ alasɔ akpa anɔ gbaã. Aɖi me abɔrɛgu i ituriɖoe gu i kusoiti ku wũ mɔmɔ nrɔɔ̃ nɔme. 34 Si iiɖe ngbɔ ne, lokã sɔ ayi kumɛgɔ i Bosate Israel Ɣaa pia ngbã ne, nna loatɛ̃ me ɔri sɔ loibabara-ɔ iraboa, si iiɖe ɔba aba i wũ kɔrɛ mala ne, tee Nabal marɛrɛ̃ kuwɛ̃ iisibawe ngbã ku kaya."
35 Ne David ɔfɔ ara wa Abigail ɔbɔ wũ fiɛ ɔɣere wũ sɔ, "Kɛlɛ iyo ku isobuɛ. Loɔnɔ fɔ atɔ̃me fiɛ loabara nnɛ akarɛ."
36 Gɔ Abigail ɔsɛ Nabal kɔrɛ ne, ɔpia i iyo ɔto ɔɖe iyi lɛ igara awe. Ɔsia i kayi iso fiɛ ɔto ɔrɛ̃ ndã kukaakɔ. Ne ɔso ɔ̃iɣere wũ kuira gbɔgbɔɔgbɔ kaɖesɛã. 37 Kaya ne, gɔ ndã ɔɔkpa Nabal ne, ɔ̃ ɔre ɔɣere wũ ara ɔɖuɖu wagbe. Ɔluwɛ̃ ne ɔna ɔnyɛ ta ɔtu ame fiɛ ɔka i sosina ame ɔse lɛ ita. 38 Lɛ ayi aweo kama ne, Bosate ɔkɔ Nabal ne ɔkpi.
39 Ɔwi wɔ i David ɔnɔ sɔ Nabal ɔkpi ne, ɔɣɛ sɔ, "Maale Bosate! Ɔ̃ɔbara Nabal ɔtikuso ɔtã me i kumɛgɔ ɔtia me ɔso. Ɔɖi ɔ̃ ɔɖabo ɔbɔrɛgu ikpi ibara ame fiɛ ɔkpadzɛ̃ Nabal kutsue ala iranyanyariã nɛ ɔbara iti."
Ne David ɔsese Abigail kanya sɔ si ɔkpese ɔ̃ ɔre. 40 Ɔ̃ makpabo ɔkɛlɛ Karmel ne maɣere Abigail sɔ, "David ɔpia bo i fɔ kɔrɛ sɔ bokɔ-ɔ bobɔ wũ si aba aayiri wũ."
41 Ɔkɔlɛ ɔfu anɔ i karɔ̃ ne ɔɣɛ sɔ, "Nya fɔ ɔɖaborɔ̃go i ngbe, nwɔ lonyua so sɔ ɔ̃asumu-ɔ fiɛ ɔ̃afore ɔ̃ sate maɖabo ngba." 42 Abigail ɔpɛsiwa ɔta ɔsɛ i ɔ̃ ɔfirimu iso. Ɔ̃ maɖabo iru ɔsiai wũ fiɛ ɔkɛlɛgu David makpabo ɔsɛ ɔ̃ɔkpese David ɔre. 43 David ɔɔyiri Axinoam wɔ lobɔrɛ i Yezrel, ne ma gu Abigail ɔɖe David mare ne. 44 Ɣɛɛ Saul ɔɔsu ɔ̃ ɔbibirɔ̃gomi Mixal, David ɔre, ɔtã Paltiel wɔ nɖe Lais ɔbibirɛrɛĩ wɔ lobɔrɛ i Galim ɔmagɛ̃ ame.