1 Bosate Itɔ̃me ɔba me sɔ, 2 "Ɔturi awune ɔbi, kpɛ ɔkpibiɛnɔ ise i Tiro iso. 3 Ɣere Tiro, nwɔ mpia i ɔpo ɔri iso, mma nto maɖegu mma nsi i sipokpokpo gbodzoo kasɛkɔ̃ kuɣa sɔ, 'Nnɛgbe i Bosate Wɔ Nsiguso to ɔɣɛ ne:
" 'O Tiro, asɛ aɣɛ sɔ,
"Lobua loyigu kulɛ."
4 Atã fɔ karɔ̃ kume ɔkɛlɛ ta ɔpo ame.
Fɔ maɖaɛdze ɔbara fɔ kulɛ ɔyi kukaakɔ.
5 Masu mabesibe ma mabɔrɛgu i Senir
mabaragu fɔ sidziri ɔɖuɖu.
Masu sedar mabɔrɛgu i Lebanon
si mabara nduisoibuɛ ɔdzirilakati matã-ɔ.
6 Siɖum dzɛ lobɔrɛ i Basan
masu mabara ku fɔ ɔkoloiwasidziri.
Ne mabara fɔ kame ku sɛsɛi
mabara fɔ karɔ̃ ku adziri ne mafu sisogbɛ iso.
7 Mabara fɔ ɔkolo sikati ku ɔkati ɖɔbɔrɔa wɔ matsue ara mapia ɔbɔrɛ i Egipte
fiɛ iɖe lɛ fɔ kameleɖukui.
Fɔ sikati dzɛ masu mafu ara ɔɖe sirɛtɛa pɛɛ̃ gu bulu
ne mabɔrɛgu sɛ̃ i Elisa ɔpokpokpo.
8 Marɛrɛ̃ ma lobɔrɛ i Sidon gu Arvad loɖe fɔ ɔkoloiwa marɛrɛ̃.
O Tiro, fɔ kusɛ̃ marɛrɛ̃ ɔwe i ɔkolo ame, lɛ fɔ ɔpoisomasɛdze.
9 Gebal makpakpa kusɛ̃ maturi lowe i fɔ ame
lɛ marawedze si maledza nduisoibuɛ i ngbegɔ lonina.
Ɔpo nduisoabuɛ gu wã ɔpoisomasɛdze ɔɖuɖu
ɔba maabua i kuɣaiɖe i fɔ ara iso.
10 " 'Persia, Lidia gu Put marɛrɛ̃
ɔbara karabara lɛ makpakpɛ̃dze i fɔ ikuri ame.
Masu ma akpirafɔra gu ibɔraakoto masa i fɔ abere iso,
mabɔ-ɔ kuwarɛ gbaã.
11 Arvad gu Xelek marɛrɛ̃
lonyɔ fɔ abere iso i ibaba biara.
Gamad marɛrɛ̃
ɔwe i fɔ adzarara ame.
Masu ma akpirafɔra masa i fɔ abere iso maki malɔ.
Mabɔ fɔ kulɛ sɔ kuyi kukaakɔ.
12 " ' Tarsis ɔɖegu-ɔ kuɣa ala fɔ ara karana gbodzoo ɔso. Manyuarã sikãfudza, ibɔrakpinaa, ibɔrabui gu sompi ku fɔ kuɣaiɖe ara.
13 " 'Greeki, Tubal gu Mesek ɔɖegu-ɔ kuɣa. Manyuarã masande gu ayiwa ara ku fɔ kuɣa ara.
14 " 'Bet Togarma marɛrɛ̃ ɔnyuarã karabara apɔngɔ, kakpã apɔngɔ gu mafiripɔngɔ itã fɔ kuɣa ara.
15 " ' Rode marɛrɛ̃ ɔɖegu-ɔ kuɣa, ne sipokpokpo gbodzoo ɔɖe fɔ masisi. Matã-ɔ kuso ku sisogbɛ gu kudziri kpinakpina.
16 " ' Aram ɔɖegu-ɔ kuɣa ala fɔ ara gbodzoo. Manyuarã rubin, sikati pɛɛ̃, ndzɛ matsue ara mapia, ɔkati ɖɔbɔrɔa sɛɛ, ita nɛ lofɔkuɣa marɔ sɔ koral gu koral rɛtɛa ku fɔ kuɣaiɖe ara.
17 " 'Yuda gu Israel ɔɖegu-ɔ kuɣa. Manyuarã kakpã ga lobɔrɛ i Minit gu araɖea ku tsitsere mɛrɛ̃mɛrɛã, maɣendu, nnɔĩ gu ayɛinɔĩ ku fɔ ara.
18 " ' Damasko, ala fɔ kuɣa ara gbodzoo gu ara karana siare ɔso ne, ɔɖegu-ɔ kuɣa i wain wɔ lobɔrɛ i Xelbon gu bɔisiwɛrɛ̃ dzɛ mabɔrɛgu i Zaxar.
19 "Ma Danse gu ma Greekise ma lobɔrɛ i Uzal ɔɣa fɔ kuɣa ara. Manyuarã ibɔrakpinaa mɔmɔ, kasia gu ɔkarɛkua ku fɔ kuɣa ara.
20 " ' Dedan ɔɖegu-ɔ kuɣa i sikundu dzɛ nsɛ masia i mabɔi kama masɛ iso.
21 " ' Arabia gu Kedar maɖeisoi ɔɖuɖu loɖe fɔ masisi. Maɖegu-ɔ kuɣa i sɛrɛrerɔ̃ abi, akpalasa gu masɛrɛtepu ame.
22 " ' Seba gu Raama kuɣamaɖese ɔɖegu-ɔ kuɣa ne manyuarã akɔrɔ̃kɔrɔ̃ra sɛɛ i wã agbã ɔɖuɖu ame gu atafɔkuɣa agbãagbã gu sikãrɛtɛa.
23 " ' Xaran, Kane gu Eden gu Asur gu Kilmad gu Seba kuɣamaɖese ɔɖegu-ɔ kuɣa. 24 I fɔ kuɣaame ne maɖegu-ɔ kuɣa i arapia wa nto alɛnyɔ, bulu sikati, ndzɛ matsue ara mapia gu makundu ma mapia kukua gbodzoo ku awɛĩ wa mawe fiɛ mapɛ akpo teteree.
25 " ' Tarsis nduisoabuɛ lobara
fɔ kuɣaiɖe ara isore karabara.
Ayigu ato wa mba ɔrɔrã
i ɔpo iso.
26 Fɔ sikolomawadze ɔsu-ɔ
makɛlɛgu ɔpo iso.
Ɣɛɛ kuɣɛ̃kabɔrɛkɔ̃ ɔwiri to ɔ̃abibiɛ-ɔ pasapasa
dzoroo i ɔpo iso.
27 Fɔ karana, ara itã kuɣaiɖe gu ara,
fɔ ɔkolo ame marabaradze, mma nsɛ makɛlɛ ɔpo iso gu mma nsɛ maledza ɔkolo,
fɔ kuɣamaɖese gu fɔ makpakpɛ̃dze ɔɖuɖu,
gu ɔturi ɔrere wɔ i ɔkolo ame
to ɔ̃asɛ ndu dzoroo i ɔpo iso
ku iyi nɛ nduisoibuɛ ɔrɔ̃.
28 Nrɔ̃ mɛ i ɔpokpokpo to miati
si fɔ ɔpoisomasɛdze ɔbiɛ ku kulu.
29 Mma ɔɖuɖu nsɛ mala ɔkoloiwasidziri
to maarui manyua ma nduisoabuɛ;
nduisoibuɛ ame marabaradze, mma nsɛ makɛlɛ ɔpo iso ɔɖuɖu
to maaya i ɔkpokpo.
30 Mato maakɔlɛ ma silɔ kato
mabiɛ ku isoma i fɔ iti.
Mato masa ɔsebu mafere i ma ati iso
fiɛ mamelɛ̃ i ndɔ̃ ame.
31 Mato maakparɛ̃ ati ala fɔ ɔso
fiɛ mato maapia ipundusikoto.
Mato maabiɛ i fɔ iti ku ibɛbɛrɛ i kame
fiɛ mato mamararã so ku isoma ibɛbɛrɛ.
32 Gɔ mato mabiɛ fiɛ mato mamararã so i fɔ iti ne,
mato maapia sikpibiɛnɔ i fɔ iso sɔ:
"Nna kowũ loɔwɔ i ɔpo ndɛ̃
lɛ Tiro igbã ɔnya?"
33 Ɔwi wɔ i fɔ kuɣaiɖe ara ɔsɛ sipo iso ne,
atã nɖebi gbodzoo ɔmi,
ku fɔ karana gbodzoo gu fɔ ara ne
atã karɔ̃ iso magara ɔna karana.
34 Kiniɔ ne ɔpo ɔɔbibiɛ-ɔ
ɔkɛlɛgu-ɔ ndu wodoroa kayirinɔ.
Fɔ ara gu fɔ maturi
ɔɔsɛgu-ɔ ndu.
35 Sitsue ɔbɔrɛ mma ɔɖuɖu nsi
i ɔposikpokpo i fɔ iso.
Ma magara ɔyigu itiikpakpa,
fiɛ ma ntɔ̃ ɔkɛrɛ̃ ku ifɔ̃.
36 Kuɣamaɖese ma i nɖebi ame to mama-ɔ;
ɔba aabo i kawirikɔ̃ nyanyariã,
fiɛ aisibawe.' "